Pēdējos gados Marsa izpētei tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība, jo tas paver iespēju vēl grandiozākiem plāniem nākotnē nosūtīt cilvēku uz Marsu. Kosmisko tehnoloģiju attīstība ir impulss jaunu materiālu un jaunu tehnisko risinājumus ieviešanai arī uz Zemes, veicina jaunu materiālu, elektronikas, informācijas tehnoloģiju (IT) nozares attīstību.
Aparātu nosēdināšana uz Marsa ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem kosmonautikā. Iepriekš ļoti daudzas misijas beidzās neveiksmīgi.
Tomēr šoreiz lidojuma vadības centrā ar milzīgu atvieglojumu tika saņemta ziņa, ka pašgājējs robots veiksmīgi nolaidies uz Sarkanās planētas. Pat vismazākā novirze no plāna varēja būt liktenīga robotam, bet inženieri nevarētu ietekmēt automātisko sistēmu darbību. NASA izpilddirektors Stīvs Juršciks: “Esmu ļoti lepns par komandu un to, ko komanda paveikusi izaicinošos apstākļos. Man arī jāsaka jums, ka stundu pēc nolaišanās piezvanīja Amerikas Savienoto Valstu prezidents, un viņa pirmie vārdi bija: "Apsveicu, vecīt!''''
Pirmo reizi nolaišanās laikā izmantota navigācija. Pirms piezemēšanās robots apskatīja Marsa virsu un izvēlējās piemērotāko nolaišanās vietu.
Tagad robotam priekšā ir galvenais uzdevums – ievākt grunts paraugus un meklēt dzīvības pēdas uz Marsa, kas tur varētu būt bijusi pirms gandrīz 4 miljardiem gadu, kad uz planētas vēl bija ūdens.
Pašgājējam ir lāzeri, 20 kameras, mikrofoni un arī neliels helikopters, ko darbinās saules baterijas.
Kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti, arī Latvijas zinātniekiem un inženieriem ir iespēja piedalīties kosmosa programmās, bet pirmo reizi arī Latvijas iedzīvotājiem dota iespēja pretendēt uz iespēju kļūt par astronautu.
Pašgājēja misija ASV organizācijai NASA līdz šim izmaksājusi 2,7 miljardus dolāru. Plānots, ka tas darbosies divus gadus. “Perseverance" ir trešais kosmiskais aparāts, kas mēneša laikā nosūtīts uz Marsu. Sarkanās planētas orbītu sasnieguši arī Apvieno Arābu Emirātu un Ķīnas sūtīti izpētes roboti.
