Nākotnes drošība – vai esam soli tuvāk šūnu apraidei?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Aizvadītajā nedēļā mediji vēstīja par Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma grozījumiem, kas paredz mobilo sakaru operatoriem uzticētu "savietojamību un sadarbspēju" ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu jeb ātru un efektīvu iedzīvotāju apziņošanu uz viņu viedtālruņiem ar "šūnu apraides" palīdzību. Bet vai esam tuvāk tās ieviešanai dzīvē?

Plūdu draudi Jēkabpils novadā bija vēl viens faktors, kādēļ šo likuma precizējumu pamanīja un izcēla dienaskārtībā.  No vienas puses – redzam progresu, kas turpina mērķtiecīgu virzību, kopš pērn Aizsardzības ministrija testēja krīzes apziņošanas sistēmu, nosūtot informatīvās īsziņas.

Esošās iespējas ļauj krīzes SMS nosūtīt dažu stundu (dažu dienu) laikā un aptvert visus Latvijas iedzīvotājus, savukārt moderna agrīnās brīdināšanas sistēma iedzīvotājus informētu teju momentāni, turklāt – precīzi tieši krīzē skartos, nevis visus un vispārīgi.

Esam soli tuvāk šūnu apraidei?

Gan jā, gan arī nē.

Kā darbojas šūnu apraide?

Pretēji īsziņai jeb SMS, kas tiek nosūtīta no punkta uz punktu – no operatora līdz konkrētam adresātam, informācijas saņēmējam, šūnas informācija tiek nosūtīta uz konkrētu potenciālas krīzes vai katastrofas skartu ģeogrāfisku teritoriju.

Šūnas apraides sistēma ir progresīva tehnoloģija, tas nozīmē, ka personas, kuras atrodas apdraudētajā teritorijā, vienlaicīgi tiks informētas par trauksmes iemesliem, kā arī saņems uz saviem mobilo telefonu displejiem informāciju par sagaidāmo rīcību, neatkarīgi no apdraudējuma skartās teritorijas lieluma un mobilo telefonu (abonentu) daudzuma konkrētajā teritorijā.

Ja valstī tiktu iedzīvināta šūnu apraide, tas nozīmētu, ka būtisko informāciju saņems visi mobilo tālruņu lietotāji neatkarīgi no mobilā operatora vai pieslēguma, tai skaitā arī citu valstu iedzīvotāji, kuri Latvijā ir "viesabonētāji".

Vēl viena priekšrocība pretstatā vienreizējam SMS šūnu apraides apziņošanā ir fakts, ka bīstamajā zonā paziņojums var būt "gaisā" ilgstoši un to lasīs tie, kas pietuvosies krīzes zonai.

Iekšlietu ministrijā informēja, ka notiek iepirkums un līdz līguma noslēgšanai ir plānots laiks līdz 6 mēnešiem. "Līguma izpilde, vadoties no līdzšinējās pieredzes, varētu būt aptuveni 6 mēneši apziņošanas sistēmas uzstādīšanai un ieviešanai (kas ietvertu ziņu sagatavošanas, apstrādes komponentes un izsūtīšanas komponentes uzstādīšanu mobilo sakaru operatoru infrastruktūrā).

Tā kā katram operatoram ir savi infrastruktūras piegādātāji un termiņi nepieciešamo darbu veikšanai, tad precīzāka informācija būs pieejama, kad tiks saņemti pretendentu piedāvājumi ar piedāvātajiem ieviešanas termiņiem."

"Papildus programmatūras uzstādīšanai valstī būs nepieciešams arī atsevišķs iepirkums tehniskās infrastruktūras iegādei, kuru būs nepieciešams uzstādīt izvēlētā risinājuma darbības nodrošināšanai, un šis iepirkums notiks paralēli ar sistēmas ieviešanu."

Iepriekš apskatot iespējamos risinājumus krīzes situāciju apraidei un agrīnās brīdināšanas ziņojumu izsūtīšanai, Latvijā nosliecās uz modernāko un drošāko šūnu apraidi, pretstatā lēndarbīgajām SMS vai vēl kādai speciālai lietotnei.

Lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašumu drošību un aizsardzību katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, reāla un funkcionējoša sistēma ir kritiski nepieciešama.

Jāatceras arī, ka šādu, civiliem mērķiem būvētu, katastrofu un krīžu informācijas sistēmu varētu lietot ārējas militāras agresijas un militāra konflikta situācijā. Ukrainas piemērs rāda, ka starp gaisa trauksmes paziņojumiem un tiem sekojošiem teroristu armijas uzbrukumiem ir neilgs mirklis.

Piemēram, drausmīgajā Kremļa armijas triecienā Dņipro pilsētai tika izmantota "Raduga X-22" ( H-22) raķete, kura no brīža, kad tiek identificēta, sasniedz savu uzbrukuma galamērķi dažu minūšu laikā – tātad "dažas stundas", kuras pašlaik nepieciešamas, lai nosūtītu krīzes SMS, protams, ir nepietiekamas.

Lēmumu par "krīzes ziņām" pieņems VUGD

Iekšlietu ministrijā atgādina, ka ziņas izsūtīšanu īstenos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – "paredzams, ka ziņas sagatavošana un izsūtīšana un piegāde var aizņemt dažas minūtes – ziņas sagatavošana par apdraudējumu, cilvēku rīcību, katastrofu skartās teritorijas iezīmēšana u. tml."

Ieviešot šūnas apraidi, būs iespējams nodrošināt, ka katastrofu skartajā teritorijā darbosies šīs ziņas apraide un jebkura persona, kura ieradīsies šajā teritorijā, saņems ziņu uz mobilo tālruni ar informāciju atbilstoši faktiskai situācijai. Arī izbraucot no (piemēram, plūdu skartās Jēkabpils) apkaimes un vēlāk tajā atgriežoties – ikviens saņems atjaunotu un aktuālu informāciju par situāciju.

Jēkabpils novadā plūdu laikā sekmīgi darbojas kā glābēji, tā Zemessardze, kā arī pašvaldība, kas operatīvi, visos iespējamos veidos informēja iedzīvotājus. Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" drošības politikas un krīzes vadības speciālists Kaspars Druvaskalns gan norādīja – atšķirības starp dažādu valsts pašvaldību sagatavotību krīzēm un spēju tās sekmīgi pārvaldīt ir mērāma gaismas gados.

"Viens no pamatpostulātiem krīžu risināšanā paredz, ka tās risināmas iespējami tuvāk, iespējami zemākā līmenī," norādīja Druvaskalns. Netieši tas nozīmētu arī nepieciešamību audzēt izpratni un kapacitāti ne tikai bieži applūstošu teritoriju pašvaldībās, bet arī iespējamu tehnogēnu krīžu skartās pašvaldībās un citviet, piemēram – pierobežā.

Apziņošanas sistēmu vienreizējā un gada maksa

Saeimai iesniegtajā ziņojumā eksperti minējuši aplēses, ka šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 4 270 500 eiro, un Iekšlietu ministrijā norādīja, ka tās lielā mērā segs Eiropas finansējums – nepilni 3,3 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās atīstības fonda.

Ikgadējā uzturēšanas maksa sistēmām būs apmēram 500 000 eiro, taču neoficiālās sarunās ar telekomunikāciju operatoriem parādījusies vēl viena izmaksu pozīcija.

Lai agrīnā brīdināšana, izmantojot mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, darbotos, ir nepieciešama operatoru izmantoto tehnoloģiju salāgošana ar valsts iepirkto tehniku.

Iekšlietu ministrijā norāda, ka šīs summas ir komercnoslēpums. Operatori atzīst, ka summas nav nebūtiskas, – tās nav mērāmas miljonos, taču varētu sasniegt pat līdz simtiem tūkstošu lielu summu, kura "gulstas uz operatoru".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti