Nākamgad Latvijā mājās un publiskajās ēkās mērīs radona līmeni

Radiācijas drošības centrs nākamajā gadā plāno sākt radona mērījumus Latvijas teritorijā. Radons ir radioaktīva cēlgāze, kas veidojas dažādu radioaktīvu elementu sabrukšanas procesā. Tās daudzuma mērīšanu atmosfērā nosaka Eiropas Komisijas direktīva, un, tā kā Latvijas teritorijā mērījumi pēdējoreiz tika veikti deviņdesmitajos gados, pētījumi jāatkārto.

„Daudzās Eiropas Savienības valstīs radona pētījumi notiek jau ilgstoši, piemēram, Skandināvijas valstīs tas jau sen tiek darīts,” stāsta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Bet Latvijas vieta uz Eiropas radona kartes ir tukša.

Mērījumi jāveic, lai nojaustu radona apmērus un, ja nepieciešams, novērstu tā ietekmi uz cilvēka veselību.

„Tas ir vides radiācijas monitorings, kuru mēs veicam konkrētās vietās, mērām radiāciju katru gadu. Šis ir varbūt nedaudz savādāks, nav jāmēra katru gadu, bet tas tāpat ir radiācijas novērtējums,” stāsta Šatrovska.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā izveidota darba grupa, kas veiks radona mērījumus. Pašlaik pētījumam tiek meklēts finansējums, tāpēc tas nav līdz galam izstrādāts, tomēr ideja ir sadalīt Latvijas teritoriju vairākās daļās, kur atsevišķās ēkās tiks ievietota aparatūra, kas mērīs radona līmeni. „Tā doma ir tāda, ka būtu jāliek divi detektori dzīvojamā mājā vai arī publiskā ēkā, lai būtu rezultātu salīdzināmība. Pieņemsim, viens detektors var iziet no ierindas vai nenostrādāt, vai kaut kāda kļūda varētu būt. Parasti liek dzīvojamā telpā un guļamtelpā šo detektoru,” stāsta Šatrovska.

Aptuvenais pētījuma ilgums varētu būt pusgads. Aparatūra iedzīvotājiem nebūs jāiegādājas, un dalība pētījumā ir brīvprātīga. Tā kā radons atmosfērā no Zemes dzīlēm iekļūst nepārtraukti, cilvēki no tā nav pasargāti. Taču ir iespējams veikt dažādus pasākumus, kas radona starojumu ēkās samazinās.

„Regulārāk vēdināt šo ēku vai arī tad, kad veic ēku rekonstrukcijas pasākumus, padomāt arī par radonu. Var dažādas būt izolācijas, pat radona gāzes novadīšanas vietas speciālas, tā kā to līmeni iedzīvotājs pats pēc tam var regulēt un skatīties. Citas valstis izvēlas tad, kad pērk ēku, prasīt novērtēt šo radona līmeni, lai tas pircējs zina, kāds ir tas radona līmenis. Bet tad ir jāzina, ka valstī tas līmenis ir augsts, jo darīt šādus pakalpojumus – nav nozīmes to darīt, ja nav tā līmeņa,” skaidro Šatrovska.

Līdzīgs, bet mazāku teritoriju aptverošs pētījums par radona apmēriem Latvijā veikts pagājušajā gadā. Pētījuma rezultāti liecina, ka pašlaik Latvijas iedzīvotājiem nav par ko uztraukties. Pētījumi gan tiks turpināti. „Ir teritorijas, kur sagaidāmi paaugstināti riski. Pirmkārt, visas mālainās teritorijas, kur radona koncentrācija var būt nedaudz paaugstināta. Galu galā, Valdemārpilī 66 metru dziļumā mums ir urāna atradnes. Un tādās vietās radona riski var būt paaugstināti. Cita lieta, kas mēs pagaidām neatradām, ierobežotu novērojumu skaitu dēļ,” stāsta pētījuma veicējs ģeologs Aivars Gilucis.

Kā atzīst ģeologs, radonam ir ietekme uz cilvēka veselību. Tas var izraisīt dažādas onkoloģiskas saslimšanas, tāpēc tā daudzuma noteikšana palīdzēs veikt profilaktiskus pasākumus.

„Tā ir radioaktīva gāze. Mēs iegūstam papildu starojuma dozes, ieelpojot radonu un, protams, dzerot ūdeni, kur radona saturs ir lielāks, mēs palielinām apstarošanas kopējo dozi,” norāda ģeologs.

Radona daudzuma mērījumi Latvijas teritorijā sāksies nākamgad. Pirmie rezultāti iedzīvotājiem varētu būt pieejami nākamā gada beigās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt