Pētījumā analizēti mobilie dati pirms un pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas, kā arī salīdzināta zvanu aktivitāte pērn un šogad martā.
“Var droši apgalvot, ka tā liecina ne tikai par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, bet arī par trauksmes līmeni.
Ārkārtas situācijas izsludināšana ir būtiski ietekmējusi mobilo zvanu skaitu un arī cilvēku uzvedību Latvijā,” norāda LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš.
Dati parāda, ka visos nozīmīgākajos datumos – 12., 13. martā (tika izsludināta un stājās spēkā ārkārtas situācija) un 16. martā (paziņojums par pārtrauktiem regulāriem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem) ir būtiski pieaudzis zvanu skaits, gan salīdzinot ar šā gada marta sākumu, gan attiecīgo laika periodu pirms gada. Zvanu apjoms ievērojami pārsniedzis pat sarunu skaitu gadumijā.
Tāpat dati apliecina, ka cilvēku aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojusies uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām. Strauji darbadienās un arī brīvdienās kritusies mobilā aktivitāte Rīgas lidostā un visos lielākajos galvaspilsētas tirdzniecības centros, kā arī Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, Dailes teātrī un citās centrālajās vietās.
Savukārt būtiski pieaugusi cilvēku aktivitāte Pierīgas un citu pilsētu dzīvojamajos rajonos,
piemēram, Langstiņos, Mežkalnē, Mārupē, Carnikavā, Mellužos, Lapmežciemā, Ogrē, Siguldā, Jūrmalā.
“Ir vairākas labas ziņas. Pirmā – Covid-19 krīze ir izdarījusi to, kas mums nebija izdevies gadiem. Tā ir atgriezusi cilvēkus Latvijas reģionos, būtiski atslogojot Rīgu. Otrā – mūsu dati apliecina, ka
visi Latvijas reģioni, novadi un pilsētas pašlaik ievēro prasību palikt mājās, tāpēc pašlaik esam salīdzinoši labā situācijā.
Vienlaikus iezīmējas vietas, kurās ir būtiski sekot līdzi, lai cilvēku daudzums nepārkāpj sociālās distancēšanās prasības,” paziņojumā medijiem norāda LMT prezidents Juris Binde.
Kā liecina izpētes rezultāti, kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī gan darba dienās, gan brīvdienās strauji pieaugusi cilvēku aktivitāte atpūtas vietās, tostarp Jūrmalā un Salacgrīvā, kur citkārt šajā gadalaikā apmeklētāju skaits ir visai neliels.
Dati parāda, ka mainījušās ne tikai iedzīvotāju aktivitātes vietas, bet arī uzvedība darbadienās. Piemēram, pirms ārkārtas situācijas lielākā zvanu aktivitāte tika novērota plkst. 11 un 17. Savukārt pēc 12. marta izteikta zvanu aktivitāte tiek novērota tikai plkst. 11, pēc tam strauji mazinoties.
“Jau tagad ir skaidrs, ka ar mūsu pieeju varam turpināt situācijas monitoringu un nodrošināt lēmumpieņēmējus ar reāllaika informāciju par cilvēku lielākajām pulcēšanās vietām un uzvedības maiņu.
Varam pateikt, vai cilvēki turpinās strādāt no mājām vai arī atgriezīsies darbā un ierastajā režīmā,” atklāj Bērziņš.
LMT norāda, ka izstrādātā pieeja atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, bet vienlaikus ļauj precīzi novērtēt iedzīvotāju uzvedību, piemēram, konkrētas aktivitātes vietas, kustību un laiku. Pētījums analizē “lielos datus” - LMT mobilā tīkla notikumu statistiku laika periodā no 2019. gada marta līdz 2020. gada martam, kā arī nodrošina arī salīdzinājumu veikšanu par laika periodu no 2016. gada līdz pat šodienai. Kopējais analizēto tīklu notikumu apjoms ir 160 miljoni šā gada marta mēnesī un 1,9 miljardi pēdējā gada laikā.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana, apstiprināja Veselības ministrijā.
Otrdien, 31. martā, 27 Covid-19 saslimšanas gadījumi reģistrēti reliģiskās organizācijas "Zilais krusts" vīriešu patversmē Rīgā. Otrdien tapa zināms arī tas, ka Covid-19 konstatēts 11 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbiniekiem.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.
