Par šo balvu sacenšas izcilākie pasaules zinātnieki, kuru darbu izvērtē, ņemot vērā vairākus kritērijus, to starpā, cik novatorisks izgudrojums ir un vai tas veicina sociālo attīstību, ekonomisko izaugsmi un labklājību.
Nīderlande, Beļģija, Vācija, Itālija, Lielbritānija, ASV, Maroka un vēl vairākas citas, ir to valstu vidū, kuru pārstāvji nominēti ikgadējai Eiropas izgudrotāju balvai. Eiropas Patentu organizācija to pasniedz ne tikai Eiropas Savienības (ES) zinātniekiem, bet izgudrotājiem no daudzām citām vietām pasaulē.
Šogad finālistu vidū nav Baltijas pārstāvju, taču 2015. gadā kategorijā „Mūža ieguldījums” bija nominēts latviešu izgudrotājs Ivars Kalviņš, kura slavenāko izgudrojumu vidū ir “Mildronāta” pamatā esošais meldonijs.
Balvu pasniedz piecās kategorijās - „Rūpniecība”, „Pētniecība”, „Mazie un vidējie uzņēmumi”, „Valstis ārpus Eiropas“ un „Mūža ieguldījums”.
Darbus izvērtē starptautiska žūrija, un tā vadās pēc vairākiem kritērijiem, to vidū, cik unikāli tie ir un kāda to ietekme uz valstu sociālo attīstību, ekonomisko izaugsmi un labklājību.
Šogad darbu vidū ir gan medikamenti, gan vakcīnas, gan sistēma, kas uztur donoru orgānus funkcionējošus ārpus cilvēka ķermeņa, pirms tie tiek pārstādīti pacientam, ķīmisks process, ar kuru var veidot uz augu bāzes balstītu bioplastiku, inovatīvi signāli Galileo satelītu sistēmai, kas ļaus izmantot plaša spektra jaunus tehnoloģiju pakalpojumus un daudzi citi.
Saskaņā ar Eiropas Patentu organizācijas datiem pēdējos gados interese par patentu reģistrēšanu pieaug. Iegūstot patentu, kas ir juridisks dokuments, izgudrotājs iegūst ekskluzīvas tiesības uz savu izgudrojumu.
Aizvadītajā gadā iesniegti vairāk nekā 150 000 pieprasījumu (159 353).
No Eiropas valstīm joprojām visaktīvākās ir Vācija, Francija, Šveice, Nīderlande, Lielbritānija, bet no citām pasaules zemēm – ASV.
Baltijai aizvien ar lielākajām un bagātākajām valstīm cīnīties ir sarežģīti.
Par izgudrojumu patentu balansu un kā kartē patlaban ierakstās Baltija, Latvijas Radio vaicāja Eiropas Patentu organizācijas direktoram Benua Batistelli. „Baltijā ir relatīvi mazas valstis, un jūs arī salīdzinoši nesen esat kļuvušas par ES dalībvalstīm, atveroties pilnīgi citai, konkurētspējīgai ekonomikai. Jūs sākat no salīdzinoši zemāka pakāpiena.
Taču es pats personiski vairākkārt esmu apmeklējis Baltijas valstis, un vienmēr esmu bijis ārkārtīgi iespaidots par tām spējām, ko esmu redzējis,” norādīja Batistelli.
„Zinātnieki no šīm valstīm ir jauni un augsti kvalificēti un aktīvi. Pirms dažiem gadiem mūsu finālistu vidū bija zinātnieks no Latvijas. Manā skatījumā, jums ir liels potenciāls, un es ceru, ka turpmākajos gados mums būs vairāk pieteikumu, arī finālistu un uzvarētāju no jūsu valstīm,” teica Eiropas Patentu organizācijas direktors.
Medicīna, informācijas tehnoloģijas, transports patlaban ir tās jomas pasaulē, kur zinātnieki strādā visaktīvāk un visvairāk ir arī atklājumu. Bet, kā sarunā ar Latvijas Radio norāda Batistelli, joprojām nav tādas jomas, kas būtu izsmelta un kurā no izpētes viedokļa vairs nebūtu, ko darīt.
Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremonija ir arī laiks, kad zinātnieki gan savstarpēji, gan ar patentu nozares speciālistiem var pārrunāt tos izaicinājumus, ar kādiem izgudrotājiem joprojām ir jāsastopas, lai reģistrētu savu intelektuālo īpašumu.
Visās valstīs tas ir vienādi – svarīgs ir finansējums, lai reģistrētu patentu, taču, līdzko tas ir izdarīts, tā atklājumam ir lielāka uzticamība nākamo atbalstītāju acīs. Batistelli arī uzsver, ka prakse rāda - vissekmīgāk pētniecības vide darbojas tajās valstīs, kur zinātne strādā roku rokā ar industriju.
Ik gadu Eiropas Izgudrotāju balvu pasniedz citā pilsētā. Šogad tā ir Venēcija, kurā vēl 15. gadsimtā radās pirmās domas par ideju aizsardzību
