Nevajadzētu šādas nepubliskojamas lietas „likt mākonī”, pat ja mēs nezinām, vai tas notiek, vai kāds tos failus pārbauda, tehniski tas ir iespējams, brīdina Januškieviča.
Viņa arī atzīst, ka cilvēki pārāk daudz neiedziļinās lietās un šad tad izturas bezatbildīgi pret datiem, pret informāciju. Viņa norāda, ka, piemēram. „Wikileaks” vadītājs Džulians Asāndžs, viņasprāt, informāciju saņēma no cilvēkiem. „Cilvēki paši izplata informāciju, kas viņiem ir, pat ja tā apdraud nacionālo drošību. Viņi piedāvā Asāndžam to publicēt, un viņš saka: "Jā, kāpēc gan ne,” sprieda eksperte.
Viņa arī netic, ka Asāndžam būtu bijusi „hakeru armija”. „Gudru cilvēku komanda, bet ne jau armija. Patiesībā, ir daudz cilvēku, kam šī slepenā informācija ir un viņi jūt pasaules glābšanas misiju - un tas nodrošina, ka šādas informācijas publicēšanas notiek,” sacīja Januševska.
Vienu lietu gan eksperte atzīst par drošu, - tās ir kredītkartes. „Ar kredītkartēm ir interesanti. Tās patiesībā ir veidotas tā, lai dalītos ar to datiem. Tās ir veidotas, lai pirktu lietas. Kredītkartēm ir pašām sava apdrošināšana un aizsardzības mehānisms. Ar „Visa” un „Master Card” - pat ja ir izdarīts kāds maksājums, kas nav tavs, to var atgūt, atcelt. Un tas ir ļoti pozitīvi, kredītkartes nav sliktas. Ir citas, daudz sliktākas lietas,” uzskata eksperte.
