Marokā atrastas senākās «homo sapiens» fosilijas

Marokā atrastas fosilijas liecina, ka senākie "homo sapiens" jeb saprātīgā cilvēka pārstāvji Āfrikā bija sastopami 100 tūkstoš gadu agrāk, nekā līdz šim domāts, paziņojuši zinātnieki. Šis jaunatklājums maina ilgstošo vienprātību par primātu vēsturi. 

Dabaszinātnes žurnāla pētījumā tiek lēsts, ka netālu no Marākešas pilsētas atrastie galvaskausu, zobu un kaulu fragmenti varētu būt 300 tūkstoš gadu veci. Pārsteidz arī atradumu vieta – fosilijas atrastas Āfrikas rietumos, nevis austrumos.

Līdz šim senākā zināmā "homo sapienspārstāvja atliekas bija atrastas Etiopijā un tās bijušas 195 tūkstošus gadu senas. Tādēļ ilgi tika uzskatīts, ka Austrumāfrika ir vieta, kur radies saprātīgais cilvēks.

Šis jaunatklājums liecina, ka primitīvas saprātīgā cilvēka formas pirms 300 tūkstošiem gadu varētu būt bijušas izkaisītas pa visu kontinentu.

Atrastie galvaskausi piederējuši medniekiem-vācējiem, un to sejas un zobi atbilst mūsdienu cilvēku sejām un zobiem.

Viena būtiska atšķirība ir garāki galvaskausi. Zinātnieki uzskata, ka mūsu smadzenēm bija nepieciešams ilgāks laiks, lai tās sasniegtu pašreizējo formu, taču sejas forma ilgu laiku bijusi nemainīga.

"Homo sapiens" vēsture joprojām daudz paļaujas uz pieņēmumiem, jo ir maz atrasto fosiliju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti