Sadaļas Sadaļas

Mākslīgais intelekts spēj viltot arī satelītuzņēmumus

Par "deepfake" jeb dziļviltojumu upuri var kļūt ne tikai cilvēku sejas. Pētnieki vērš uzmanību uz to, ka arvien izplatītāka kļūst "dziļviltotā ģeogrāfija" un viltoti tiek ne tikai pilsētu un lauku ainavu attēli, bet arī satelītuzņēmumi.

Kas ir dziļviltojums?

“Deepfake” (no angļu val. – “dziļi viltots”) jeb “dziļviltojuma” tehnoloģija

Vārds “deepfake” ir saliktenis, kas radies no vārdiem “deep learning” – mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās veids, ko izmanto šī tehnoloģija, un “fake” – viltots.

Šī tehnoloģija ļauj manipulēt attēlu un video, dažas to daļas reālistiski aizvietojot ar citām, piemēram, nomainot cilvēka seju.

Par "dziļviltotās ģeogrāfijas" iespējamām sekām īpaši satraucas ģeogrāfi, kuri pamanījuši, ka interneta dzīlēs arvien biežāk sastopami viltoti satelītattēli. Šādas neīstas bildes sabiedrību varot maldināt vairākos veidos. Piemēram, tās var izmantot, lai radītu viltus ziņas par mežu ugunsgrēkiem vai plūdiem vai mulsinātu cilvēkus, izplatot pretēju informāciju tai, kas publicēta oficiālajos plašsaziņas līdzekļos.

Pētnieki pauž, ka dziļviltotā ģeogrāfija varētu kļūt pat par nacionālās drošības jautājumu, jo ģeopolitiskie pretinieki var izmantot viltotus satelītattēlus, lai maldinātu pretējo pusi.

Vašingtonas Universitātes docents, ģeogrāfs Bo Džao aprīļa beigās publicēja pētījumu par dziļviltotajiem satelītattēliem, pievienojot arī pētījuma laikā tapušos mākslīgā intelekta ģenerētos viltotos attēlus.

Pētījuma mērķis ir "kliedēt maldīgos uzskatus, ka satelītuzņēmumi ir pilnībā uzticami, un veicināt sabiedrības izpratni par dziļviltotās ģeogrāfijas potenciālo ietekmi," vietnei theverge.com skaidroja pētījuma veicējs Bo Džao.

Lai arī dziļviltojumu iespējamais kaitējums tiek plaši apspriests citās nozarēs, Vašingtonas Universitātes pētnieku komanda ir pirmā, kas vērš uzmanību to radītajam riskam ģeogrāfijas jomā. "Tā kā lielākoties satelītattēlus ģenerē profesionāļi vai valdība, sabiedrībā valda pieņēmums, ka tie ir autentiski," norādīja Džao.

Turklāt viltot satelītuzņēmumus ir daudz vieglāk nekā video ar cilvēka seju, jo satelītattēlu izšķirtspēja nereti ir ārkārtīgi zema. Pētījuma gaitā Džao un viņa komandai izdevās radīt mākslīgā intelekta programmatūru, kas ģenerē viltotus satelītattēlus, tādējādi pierādot, ka tas nebūt nav sarežģīti.

Pēcāk pētnieki radīja arī programmu, kas šādus viltojumus spēj noteikt, izvērtējot noteiktas attēla īpašības, tostarp to kontrastu un krāsu. Tomēr, kā daudzkārt norādījuši eksperti, jāņem vērā, ka viltotāji vienmēr ir soli priekšā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt