Mākslīgais intelekts jau gandrīz gatavs pārbaudīt valsts himnas zināšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Tiem, kuri vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, jākārto naturalizācijas eksāmens. Viena no tā sadāļam ir himna. Proti, jāmāk nodziedāt vai norunāt himnas vārdus. Lai arī to nenovēro kā galveno pilsonības gribētāju klupšanas akmeni, tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar uzņēmumiem šobrīd aktīvi strādā pie tā, lai izvedotu mākslīgā intelekta rīku, kura pamatā ir daudzu, tostarp cittautiešu iedziedāta himna. Iegūtie dati apmācījuši mākslīgo intelektu, kurš drīzumā būs gatavs labot citu kļūdas pirms došanās uz lielo pārbaudi. Tāpat kopīgajā rīkā būs iespējams pārbaudīt arī citas eksāmenam nepieciešamās zināšanas. Kad sagaidāms jaunais palīgs, un cik grūti iemācīties himnu, ja neesi ar to uzaudzis? 

Mākslīgais intelekts jau gandrīz gatavs pārbaudīt valsts himnas zināšanas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kārļa Baumaņa sacerētā Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju” ir viens no valsts simboliem, un tā jāzina katram Latvijas pilsonim. Arī tiem, kuri pilsonību iegūst naturalizācijas ceļā. Himnas pārbaude ir viena no eksāmena daļām.

Naturalizācijas pārbaudījumus ik gadu kārto aptuveni 1000 cilvēku. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe gan stāsta – himna salīdzinoši reti ir tā, kuras dēļ naturalizācijas eksāmenu neizdodas nokārtot.

"Dodoties kārtot naturalizācijas eksāmenu, var izvēlēties vai nu himnu rakstīt, vai nu himnu noskaitīt. Vizbiežāk cilvēki izvēlas tomēr noskaitīt, jo rakstot ir jāatceras par gramatiku un visām mīskstinājuma zīmēm. Un ar noskaitīšanu ir tā – ja pilsonības pretendentam ir stabilas valodas zināšanas, tad pēc komisijas novērojumiem – himna nav problēma. Ja latviešu valodas zināšanas vēl nav tik stabilas, tad jā – tas varētu būt grūtāk," norāda Madara Puķe.

Tomēr, lai cilvēkiem, kuri vēlas iegūt Latvijas pilsonību, palīdzētu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tilde” un uzņēmumu “AA Projekts” veido platformu, lai iedzīvotāji varētu pārliecināties par savām himnas zināšanām pirms īstās pārbaudes kārtošanas.

Uzņēmums “Tilde” aicināja iedzīvotājus iedziedāt himnu. Īpaši tika aicināti cilvēku, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tālāk mākslīgajam intelektam iemācot daudzās ar dažādām izrunām iedziedātās himnas, šis mākslīgais intelekts varēs palīdzēt pārbaudīt rīka lietotāju zināšanas.

"Ir noslēdzies datu vākšanas posms. Kopumā mums izdevās savākt vairāk nekā 1600 paraugus. Īstenībā ievērojami vairāk, nekā mēs bijām saākmā cerējuši, kas ir ļoti labi. Šajā pasākumā iesaistījās 37 tautību cilvēki. Visaktīvāk piedalījās cilvēki, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda – ¾ no visiem. Bija arī tādi, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda. Lietuviešu, ukraiņu – tās bija tās lielākās. Un tad ir arī arābu, hindu, horvātu, franču, ungāru, kazahu, somu, turku, baltkrievu, portugāļu, igauņu un vēl daudzas citas. Šobrīd process ir fāzē, kurā mēs izmantojot šos datus,  veicam runas atpazīšanas algoritma pielāgošanu šim uzdevumam – palīdzēt cilvēkiem, kuri vēlās iegūt Latvijas pilsonību, sagatavoties tam pilsonības eksāmenam un palīdzēt viņam pārbaudīt himnas zināšanas, atpazīstot, kā viņi izrunā Latvijas valsts himnas vārdus," stāsta “Tilde” biznesa attīsības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Valsts himna vēl aptuveni 2012. gadā izrādījies klupšanas akmens žurnālistei Ksenijai Koļesņikovai. Lieliski atbildējusi uz jautājumiem par valsts vēsturi, viņa nenokārtoja himnas pārbaudi.

"Mani iegāza himna, jo es nokautrējos dziedāt, kā man to bija ieteikuši citi cilvēki, kuri iepriekš bija kārtojuši naturalizācijas eksāmenu. Es nokautrējos un nolēmu to uzrakstīt, un ņemot vērā, ka latviešu valoda tomēr nav mana dzimtā valoda, tad es, rakstot himnu, pieļāvu visas iespējamās kļūdas, un pamatā tās kļūdas bija saistītas ar garumzīmēm," atklāj Ksenija Koļesņikova.

2017. gadā Ksenija mēģināja vēlreiz. Un to, kāds bija viņas ceļš uz pilsonību, viņa aprakstīja arī blogā sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Otrajā reizē taksists, kurš vedis uz eksāmenu un arī pats reiz to kārtojis, iedrošināja – himna ir jādzied. Un tas izdevies!

"Un tad, kad es atbraucu uz eksāmenu, es zināju, ko es darīšu un, godīgi sakot, jā, man šķiet, ka man arī tīri labi sanāca. Man pat šķiet, ka tā bija labākā reize, kad es kaut ko esmu nodziedājusi, lai gan man vispār nav dzirdes. Bet, jā. Ņemot vērā komisijas reakciju, man šķiet, ka man tiešām labi sanāca,"  turpina Koļesņikova.

Ksenija gan stāsta – lai arī himnu it kā zinājusi, tomēr eksāmenam bijis daudz jāmācās. Ksenija klausījusies video vietnē ''Youtube'' un dziedājusi līdzi, kamēr vārdi ir galvā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe stāsta, ka himnas sadaļa ir tikai viena no kopēja naturalizācijas e-rīka. Mērķis ir izveidot platformu, kurā iedzīvotāji, kuri vēlēsies iegūt pilsonību, varētu gatavoties eksāmena visām daļām.

"Tas būs atsevišķs portāls, kurā pilsonības pretendenti varēs doties un pārbaudīt savas prasmes – zināšanas par vēsturi, himnas zināšanas, klausīšanās, lasīšanas zināšanas. Tas būs ļoti ērts bezmaksas rīks, kuru varēs lietot, cik reižu nepieciešams, un pārbaudīt visas savas zināšanas," skaidro Madara Puķe.

Paredzams, ka visas platformas daļas reizē pie iedzīvotājiem nonāks maijā un tās izmantot varēs ne tikai pilsonības pretendenti, bet arī jebkurš interesents. Šajā rīkā būs iespēja sagatavoties eksāmenam, kā arī redzēt, kā tas norit. Tas gan nenozīmē, ka ar rīka palīdzību būs iespējams nokārtot eksāmenu. Himnas, tāpat kā pārējo eksāmena daļu zināšanas tāpat būs jāatrāda komisijas priekšā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti