Baltie riņķi ir "Dīķa baterija" - zinātnes pētījumos balstīts mākslas darbs un eksperiments ar inovatīvo zaļo tehnoloģiju. Mākslinieki instalāciju darinājuši kopā ar Latvijas universitātes biologiem un fiziķiem.
Māksliniekus aizrāvusi doma, ka elektrību var ražot mikroorganismi - baktērijas, kas mīt dubļos, atkritumos vai dīķa dūņās. „Domājam, kā tādas lokālas sistēmas un šāda atjaunojamā enerģija varētu izskatīties nākotnē: (..)Āfrikā, kur nav elektrības, telefonu pieslēdz dubļiem (..) un Latvijā tas potenciāls ir lielie lauki un, ja tehnoloģiju izdotos dabūt efektīvāku, tad mājsaimniecības pieslēdzas, vienkārši izmantojot zemi,” stāsta māksliniece un darba autore Rasa Šmite.
Reālā laikā internetā var vērot - cik tad voltus katru minūti baktērijas saražo. Šobrīd tie ir trīs volti. „Pamazām mums rodas mākslinieciskas idejas, ceram, ka pavasarī šīs baterijas uzziedēs. Mēs strādājam, lai dabūtu ārā gaismiņu,” saka Šmite.
No ierakstītajiem videoattēliem un datiem taps jauni mākslas darbi. Pieaicinot skaņu mākslinieku un komponistu Voldemāru Johansonu, jau izveidota skaņu instalācija. Pēc divām nedēļām "Dīķa baterijas" kompozīciju atskaņos Vīnē, radio mākslai veltītajā programmā Austrijas Nacionālajā radio.
Nav skaņas, ko runā baktērijas, bet tās ir elektriskās svārstības,” klāsta māksliniece. „Tā mainība, kā elektrība mainījusies, (..) tas mūs uzrunā kā māksliniekus, un mums liekas, ka no tā sanāks turpmāk radošās idejas, lai parādīto to zaļo uztveri, tehnoekoloģisko perspektīvu, ka tehnoloģijas un daba var sadzīvot. Māksla var padarīt dažādus zinātnes izgudrojumus vieglāk uztveramus, saprotamus, pievērst viņiem uzmanību. Māksla jau sen nav vientuļo ģēniju radīta darbošanās vien,” pauž Šmite.
Kā saka autori - rosinot iztēli, māksla var iedrošināt zinātniekus meklēt arī jaunus, netradicionālus risinājumus.
