LU pētnieki attīsta videi draudzīgus un augsni uzlabojošus stādu podiņus

Pētnieki attīsta inovāciju, kas ļaus audzēt augus videi draudzīgā veidā bez atkritumiem un uzlabojot augsni. Izgatavots īpašs stādu konteiners jeb podiņš no atjaunojamiem resursiem, ražošanas blakusproduktiem un pievienotas barības vielas auga attīstībai. Tā kā materiāls sadalās augsnē, stādus iespējams pārstādīt, neizņemot no konteinera.  

LU pētnieki attīsta videi draudzīgus un augsni uzlabojošus stādu podiņusSintija Ambote

    Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izstrādājuši stādiem paredzētu augsnē stādāmu podiņu, kas sadalās, nekaitējot videi. Idejas mērķis ir mazināt tādas vides problēmas kā plastmasas piesārņojumu, barības vielu pārmērīgu izmantošanu un augsnes degradāciju.

    Materiāla saistviela, no kā plānots veidot stādu podiņus, ir no sapropeļa.

    Viena no projekta pētniecēm, vides zinātnes studente Linda Zuze stāstīja, ka “kopā ar dažādām kombinācijām pamatā tam materiālam ir sapropelis, kas ir nogulumu slānis ūdenstilpēs”.

    “Piemēram, ezeros, sadaloties augiem un arī dzīvnieku atliekām, tas nosēžas, veidojot biezu slāni, bet ilgākā laikā tas aizaudzē ezeru. Tāpēc, ja vēlamies saglabāt ūdenstilpi, tad vēlams to slāni izņemt, un mēs to varam tālāk izmantot,” stāstīja Zuze.

    Inovācija attīstīta ilgu pētījumu rezultātā – pētniece, zinātniskā doktora grāda pretendente Vaira Obuka jau astoņu gadu garumā pēta vietējo dabisko resursu pielietojumu videi draudzīgos kompozītmateriālos izmantošanai lauksaimniecībā un būvniecībā.

    Paredzēts, ka stādu iepakojuma materiālam būs pievienotas organiskās sastāvdaļas, kas nodrošinās arī barības vielas auga attīstībai.

    “No dažādiem ezeriem mēs iegūstam arī dažādu sapropeli. Tam ir gan minerālvielu daļa, gan organiskā daļa. Mēs vēl patlaban laboratorijā veiksim testus, lai saprastu, kāda kombinācija ir tieši mums pieejamam sapropelim, un tad jau izveidosies buķete ar augam nepieciešamajām barības vielām, kas jau ietilpst tajā materiālā un ko vēl, iespējams, vajadzētu pievienot. Jo mērķis ir izveidot tādu materiālu, lai nebūtu papildus jāpievieno barības vielas, lai stāds labāk augtu,” skaidroja Zuze.

    Pētnieces nākamajā pavasarī cer piedāvāt jau gatavu produktu dārzniecības tirgū. Bet tuvākajās nedēļās izgatavotos stādu konteinerus plānots testēt, audzējot tajos ap 200 dažādu kultūru stādus Latvijas Universitātes Torņkalna ēkas septītā stāva augu laboratorijā - siltumnīcā.

    “Mēs audzēsim paraugstādus vairākus mēnešus, lai saprastu, kā tas ietekmē arī ražību, jo teorētiski vajadzētu būt tā, ka šī materiāla spēja ātrāk sadalīties (nekā tiem podiņu materiāliem, kas pieejami tagad tirgū) tieši nodrošina to, ka auga attīstība ir nepārtraukta un tā sakņu sistēma netiktu ietekmēta no pārstādīšanas. Līdz ar to tas veicinātu arī ražību, tāda ir hipotēze. Noteikti, ja salīdzina ar kūdras podiņiem, tad tā sadalīšanās būs ātrāka,” sprieda pētniece.

    Šomēnes projekta “Augam” komanda, piedaloties “EIT Food Innovation Prize” Latvijas finālā, atzīta par perspektīvāko Latvijas inovāciju lauksaimniecības un pārtikas nozarēs un jau rudenī sacentīsies ar 16 Eiropas valstu pārstāvjiem par 25 000 eiro balvu idejas attīstībai.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti