3D kino - uzliekam brilles un skatāmies aizraujošas filmas. Tomēr šai tehnoloģijai ir kāds mīnuss.
"Lai uztvertu 3D attēlu, ir nepieciešams ne tikai nofokusēt, bet arī acis savērst. Kad mēs skatāmies ar mākslīgi simulēto, caur filtru brillēm, tas ir konflikts. Nav īsti pareiza realitāte, un mūsu savērsumam un fokusācijai nav pareizs balanss," stāstīja LU profesore Gunta Krūmiņa.
Brīdī, kad tiek skatīts 3D ekrāns, cilvēka redzes sistēma fokusējas dažādās vietās. Šādos ekrānos ilgstoši skatīties nav iespējams. Acis nogurst, citiem pat paliek slikta dūša. Tāpēc nākotnē, visticamāk, filtru brilles aizvietos 3D volumetriskie ekrāni.
"3D volumetriskos ekrānus var izmantot profesijās, kur cilvēkiem visa diena ir jāpavada, skatoties telpiskus attēlus. Tā ir, piemēram, radioloģija, tie ir muitā strādājošie cilvēki, kuriem jāizskata, kāds ir koferu sastāvs. Radiologiem ir ļoti daudz jāizskata dažādas pataloģijas. Tas ir viņu maizes darbs. Šī tehnoloģija sākotnēji ir vērsta uz šīm profesijām, nevis uz izklaidi," norādīja Krūmiņa.
Tomēr paradokss ir tāds, ka sākumā tiek izgudrota tehnoloģija, uzņēmumi visā pasaulē cīnās savā starpā par attēla kvalitāti, kontrastiem un pikseļiem, bet līdz šim neviens nav pētījis, kas tad īsti notiek ar cilvēka redzi brīdī, kad viņš vēro šādus ekrānus. Pirmais šāda veida pētījums veikts Latvijā.
"Bija jāizstrādā pilnīgi viss. Metodika tam, lai izvērtētu dziļuma uztveri, lai secinātu to, kā cilvēks darbojas ar šo tehnoloģiju, un izprastu, kā redzes funkcijas reaģē saistībā ar šo attēlu," stāstīja LU pētniece Tatjana Pladere.
Apjomīgais pētījums, kurā piedalījās aptuveni 150 cilvēki, veikts LU speciālistu vadībā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu "LightSpace technologies", kas izstrādā 3D volumetriskos ekrānus. Izpētīta darba ergonomika, kādi ir cilvēku paradumi pie šādiem ekrāniem, kā labāk skatīties, kādā attālumā ekrānam jāatrodas, kad redzes uztvere strādā visefektīvāk.
"Industrijas vēršas pie redzes speciālistiem, pie optometristiem, lai izvērtētu, kā tehnoloģija ir draudzīga cilvēka redzes sistēmai, cilvēka acij un kāda veida pilnveidojumi nepieciešami, lai šādu ekrānu varētu izmantot," norādīja Pladere.
Rezultātā industrija varēs izstrādāt cilvēka redzei draudzīgākus 3D volumetriskos ekrānus. Pētījums turpinās, un pašlaik LU tiek izzināts, kas notiek cilvēka smadzenēs brīdī, kad viņš vēro šādus ekrānus.