Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Mūzikas dižgaru Baha un Hendeļa „Iespējamā tikšanās” Dailes teātrī

LU Lāzeru centra pētnieku darbu izmanto zinātnieki visā pasaulē

LU Lāzeru centra pētnieku darbu izmanto zinātnieki visā pasaulē

Latvijas Universitātes (LU) Lāzeru centra speciālisti pagājušajā gadā izstrādājuši metodi, kā precizēt astronomisko objektu sastāvu un hronoloģiju, atrodoties tepat uz zemes. Tas uzskatāms par vienu no Latvijas zinātnes sasniegumiem aizvadītajā gadā.

Vienkāršiem vārdiem sakot, latviešu zinātnieki uzlabojuši iespēju astronomiem un astrofiziķiem noteikt, piemēram, Polārzvaigznes sastāvu. Tas savukārt nozīmē, ka  zinātniekiem būs iespējas vieglāk noteikt šīs zvaigznes vecumu. Gudrākiem vārdiem to sauc par iespēju precizēt astronomisko objektu sastāvu un hronoloģiju. Lielākā daļa pētījumu tika veikti Latvijas Universitātes Lāzeru centrā.

"Noteicām to īpašību, kura ir raksturīga atomiem – mēs tos saucam par spektriem, kas spīd, piemēram, arī zvaigznēs un citos astronomiskos objektos. Tas ir brīnums, bet tur ir retāki smagie metāli - ne tikai dzelzs, bet arī vanādijs, lantāns - un pēc tiem, ja mēs precīzi zinātu, cik daudz ir to metālu zvaigznēs, tad mēs varētu noteikt, cik veca ir zvaigzne, kā tā evolucionē un daudz vairāk pateikt par citiem objektiem," stāsta LU Lāzeru centra vadītājs Ruvins Ferbers.

Piecus gadus veicot pētījumus un pilnveidojot vecās metodes, izdevies atrast veidu, kā noteikt astronomisko objektu sastāvu.

Visa pētījuma pats sākums ir pēc skata it kā necilā kaste. "Kā mēs varam izpētīt zvaigznes? Netiekam tām klāt, bet tās spīd, un to, kā tās spīd, šai gaismai vajag uzņemt spektru – tur ir daudz, daudz šauru līniju – simtiem tūkstošu no ļoti daudziem elementiem," rāda Ruvins Ferbers.

"Pētāmie atomi tiek pētīti dobā katoda izlādē, un šī ir dobā katoda izlādes lampa. Dobais katods ir gabaliņš, ko es tagad turu rokās, un iekšā ir pētāmais elements, konkrētajā gadījumā vanādijs. Izlādes laikā vanādija atomi un joni spīd, un šo gaismu mēs savācam un nosūtām augstas izšķiršanas spējas aparātā, un šos spektrus pēc tam analizējam," skaidro vadošais pētnieks Māris Tamanis. 

Spektru iegūst ar īpaša aparāta palīdzību. No iegūtajiem datiem iespējams noteikt, cik daudz dažādu metālu ir uz konkrētās zvaigznes. "Mums tas izdevās, ļoti uzmanīgi izpētot vairākus atomus, sadarbībā ar kolēģiem no Vācijas, Berlīnes augstskolas, no Stambulas universitātes. Viņi spektrus apstrādāja un ieguva ļoti interesantu informāciju, un tam ir astronomiska vērtība," piebilst LU Lāzeru centra vadītājs Ferbers.

Ar Latvijā iegūtajiem un analizētajiem datiem, kas iegūti, pētot spektru, jau šobrīd strādā daudzi pasaules zinātnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti