Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini.

LU pēta augu spējas attīrīt piesārņotu vidi

LU jaunajā Dabaszinātņu centrā pēta augu spējas attīrīt piesārņotu vidi

Jaunuzceltais Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskais centrs gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam dod iespēju četrās siltumnīcās pētīt dažādus augus visa gada garumā. Šobrīd šajās siltumnīcās eksperimentālos nolūkos tiek audzētas skābenes, laimiņi, pat nātres.

Latvijas Universitātes ēkas pēdējā stāvā ierīkotas vairākas unikālas siltumnīcas, kur nemitīgi notiek dažādi eksperimenti. Tās aprīkotas ar modernākajām tehnoloģijām, nodrošinot iespēju uzturēt vienmērīgu mitrumu un temperatūru.

Pirmā siltumnīca atvēlēta skābeņu audzēšanai. Tiesa, ēst tās šobrīd neviens negrasās. Visa pamatā ir zinātnisks eksperiments ar mērķi noskaidrot, kā atsevišķas skābeņu sugas tiek galā ar piesārņojumu. 

LU Augu fizioloģijas katedras vadītājs Ģederts Ieviņš skaidro, kā notiek pētniecība: “Mēs varētu mēģināt šo augu izmantot tālāk augšņu attīrīšanā. Piemēram, tādas augsnes, kas ir piesārņota ar smagajiem metāliem. Šeit ir svins, tālāk tur ir hroms, kadmijs, niķelis un citi smagie metāli. Sākumā izmēģinām vienu pašu metālu pievienot un

skatāmies, vai augs ir izturīgs, vai tas spēj izdzīvot šajā metāla koncentrācijā. Un pēc tam mēs mēģināsim noskaidrot, vai tas ir spējīgs uzkrāt šo metālu lapās.”

Ja viss veiksies labi, iespējams, nākotnē skābenes tiks audzētas pie industriālajām zonām un izgāztuvēm, palīdzot attīrīt degradēto vidi. Līdzīgi eksperimenti tiek veikti arī ar nātrēm un lielajiem laimiņiem.

“Mēs faktiski vienu eksperimentu jau pabeidzām, kur augsnei devām lielās koncentrācijās varu, cinku un mangānu. Šis laimiņš bija spējīgs izdzīvot, ja augsnē šajā podiņā bija vesels grams mangāna vai cinka. Pie tam mangānu šis augs spēja uzkrāt tādā koncentrācijā, kas to ļauj klasificēt kā hiperakumulatoru, kādas pasaulē ir tikai pāris desmiti sugas zināmas,”  stāsta Ieviņš.

“Un te mums ir pavisam eksotisks augs – tropu graudzāle – cukurniedres un bambusa radinieks – vetīvers,” rāda Augu fizioloģijas katedras vadītājs. Izrādās – šī auga saknes ir ļoti aromātiskas, tāpēc pasaulē tās plaši izmanto dažādu smaržu ražošanā.

Latvijā gan tiek pētīts, kā ar šo augu mūsu klimata apstākļos vasarā būtu iespējams palīdzēt attīrīt piesārņotas ūdenstilpes.

Kad visi šie eksperimenti būs noslēgušies, minēto augu vietu siltumnīcās ieņems nākamie. Pasniedzēji kopā ar studentiem tos pētīs pavisam citādākos virzienos. Pētniecisko darbu iespējas šādās modernās siltumnīcās ir ļoti plašas.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti