LU doktorants pēta, kā ražot kvalitatīvāku un lētāku alumīniju

Latvijas Universitātes (LU) doktorants Reinis Baranovskis izstrādā inovatīvu metodi, kas ļaus optimizēt novecojušu alumīnija ražošanas posmu. Viņš pēta šķidrā metāla maisīšanas iekārtas, kas ļauj efektīvāk no alumīnija izvadīt liekās gāzes. Tādā veidā metāls kļūst kvalitatīvāks. Turklāt produkts varētu kļūt nedaudz lētāks. Reinis ir pārliecināts, ka šis pētījums varētu būtiski ietekmēt visu metalurģijas nozari.

LU doktorants pēta, kā ražot kvalitatīvāku un lētāku alumīnijuPaula Dēvica

    Reinis Baranovskis studē Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē. Viņš stāsta - lai nonāktu no alumīnija rūdas līdz kādai detaļai, notiek vairāki ražošanas procesi. Viens no tiem ir degazācija, un jaunais zinātnieks strādā pie tehnoloģijas, kā alumīniju degazēt labāk un efektīvāk.

    "Kad mēs ražojam pašu alumīniju kā materiālu, viņš būs šķidrā stāvoklī pārkausēts. Un tajā brīdī no atmosfēras vai ūdens viņš uzņems gāzes. Galvenā no tām ir ūdeņradis. Mēs ūdeņradi vēlamies samazināt zem noteiktas koncentrācijas. Pretējā gadījumā, izlejot alumīniju, kas ir process, kur mēs viņu sacietējam jeb izkristalizējam, tajā parādītos izšķīdusī gāze kā porainība jeb mazi burbulīši. Un tas ir ļoti nevēlami, jo ietekmē mehāniskās īpašības, piemēram, stiprību. Zinātnieki ir izpētījuši, ka līdz konkrētai koncentrācijai tie burbuļi neveidojas un, pārsniedzot noteiktu koncentrāciju, veidojas mehāniskie defekti. Mūsu uzdevums ir dabūt ūdeņradi zem noteiktas koncentrācijas. Tas līdz šim ir darīts pārsvarā mehāniski. Un tur saskaras ar tādām problēmām kā instrumentu maiņa, nodilums, siltuma zudumi.

    Un tas, ko mēs piedāvājam, ir izmantot mūsu piedāvātās šķidrā metāla maisīšanas tehnoloģijas, lai maisītu metālu un veiktu degazācijas procesu labāk, efektīvāk un nepieskaroties pašam metālam,"

    savu darbu ieskicē Baranovskis.

    Viņš norāda, ka ir vairākas lietas, ko var izdarīt. "Viens ir uztaisīt konkrētas markas alumīniju nedaudz ātrāk, nedaudz lētāk un ar nedaudz mazākiem zudumiem. Un otrs mērķis, uz kuru varam tēmēt, ir augstas veiktspējas alumīnijs. Ja parastas markas maksā ap pieci eiro kilogramā, tad mēs varam mēģināt uztaisīt citus veidus, kuri satur jau eksotiskākus piemaisījumus, kuriem tā tīrības tolerance ir daudz augstāka. Ir tādi materiāli, kas maksā ap 100 eiro kilogramā – sakausējumi. Mums šai tehnoloģijai ir viens patents – šķidrai metāla maisīšanai ar patstāvīgiem motoriem. Kā arī projekta gaitā šim pašam procesam un konkrētajam alumīnija veidam tiks pieteikts patents," stāsta pētnieks.

    Tagad ir nepieciešams pierādīt un uztaisīt prototipu. "No laboratorijā pārbaudītas tehnoloģijas līdz prototipam – trijos gados to var izdarīt. Tas ir aptuvenais laiks. Tad ir jautājums, vai tas prototips strādās, jo mēs jau nevaram garantēt, ka viņš strādās. Tad jau sen tas būtu uztaisīts un atrisināts. To visu var paredzēt tikai vienu solīti uz priekšu – būs vai nebūs," skaidro Baranovskis.

    Pēc viņa teiktā, labums sabiedrībai būtu lētāks alumīnijs - viss, kur ir alumīnijs, kļūtu par pusi procenta lētāks. Alumīnijs ir daudz kur – gan automašīnās, gan telefonos, gan jebkurā struktūrā. "Tas ieguvums nebūtu redzams nevienam indivīdam. Procenta daļa no materiāla vai komponentes nebūs nekāds jūtams ieguvums indivīdam, izņemot tiem, kam pieder rūpnīca vai kas tiešām ir saistīts ar šo biznesu. Bet labums ietekmētu pilnīgi visus. Ar to ir grūtāk varbūt kādu pārliecināt vai iepriecināt, bet vispārējs labums pasaulei ir," uzsver Baranovskis.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti