LU Covid-19 programmā izstrādā drošās telpas sistēmu un iekārtu pacientu elpošanas atvieglošanai 

Līdz šī gada beigām dažādas Latvijas augstskolas un zinātnes institūti aktīvi iesaistās jaunajā valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai. 10 vērienīgiem projektiem kopumā piešķirti aptuveni 5 miljoni eiro. Jauno tehnoloģiju projektos piedalās Latvijas Universitātes (LU) pētnieki, kuri izstrādājuši drošās telpas sistēmu un iekārtu pacientu elpošanas procesa atvieglošanai. 

LU Covid-19 programmā izstrādā drošās telpas sistēmu un iekārtu pacientu elpošanas atvieglošanai Sintija Ambote

Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūtā Covid-19 valsts pētījumu programmā izstrādā iekārtu, kas ir papildinājums jau esošām medicīnas iekārtām, lai atvieglotu elpošanu tiem pacientiem, kam vajadzīgs atbalsts, bet vēl nav nepieciešama pilnīga plaušu mākslīgā ventilēšana.

"Cilvēkam mērķtiecīgi tiek radīts zināms pārspiediens, lai plaušu alveolām būtu iespējams vieglāk atplesties un uzņemt gaisu un līdz ar to skābekli. Otrs, ka šis gaiss, ko pacients saņem, būs bagātināts ar skābekli. Viņš saņems nepieciešamo daudzumu, lai normalizētu elpošanas procesu.

Uz medicīnā jau esošas miega apnojas iekārtas bāzes tiek veidots šāds papildu rīks, kas ar nelielām izmaksām nodrošina papildu funkciju.

Kritiskā gadījumā var tikt izmantots pietiekami daudziem pacientiem," stāstīja Skaitliskās modelēšanas institūta vadošais pētnieks Andris Jakovičs.

Tāpat projektā pētnieki izstrādā epidemioloģiski drošās telpas koncepciju. Ar vairākiem sensoriem, mikrofoniem un kamerām aprīkotas viedās telpas mērīs dažādus riska faktorus. Piemēram, cilvēku skaitu telpā pēc mitruma un CO2 līmeņa svārstībām.

"Šī mazā kaste ir minidators, kam iebūvēta grafiskā karte, kas apstrādā informāciju no mūsu sensoriem. Te ir programma, kas ar kameru prot skaitīt objektus," par tehnisko pusi pastāstīja pētnieks Jevgēnijs Teličko.

Tāpat par riskiem var liecināt arī telpas trokšņu analīze, papildināja institūta vadošais pētnieks Andris Jakovičs:

"Klepo un šķauda vai [jūtamas] iesnas. Tas nozīmē, ka kaut kas jau tur ir, kāda augšējo elpošanas ceļu infekcija. Mēs neierakstām cilvēku runāšanas skaņu, bet ar mākslīgā intelekta programmatūru mēs varam telpā izķert zīmīgos trokšņus un to līmeni."

Ņemot vērā, ka inficēšanās riski ir augstāki iekštelpās – birojos, lielos uzņēmumos, pansionātos, skolās, augstskolās un citās vietās, kur pulcējas liels cilvēku skaits, tad drošās telpas sistēma cilvēkus brīdinātu par riskiem, ja konkrētajā telpā paaugstinās saslimšanas varbūtība.

"Ņemot vērā izpētītās likumsakarības par vīrusa īpatnībām, mēs varam ģenerēt riska funkciju.

Varat iztēloties, ka auditorijā ir pie sienas tablo. Jūs sēžat, klausāties lekciju, tad jūs redzat uz tablo, ka tas, piemēram, palēnām kļūst dzeltens, tad tas kļūst sarkans, un tad ieskanas arī kāds skaņas signāls, kas brīdina par paaugstinātu riska līmeni skalā no 0 līdz 100 procentiem," stāstīja Jakovičs.

Pētnieki neizslēdz, ka epidemioloģiski drošas telpas kļūs par ikdienu, līdzīgi kā jaunbūvējamos namos energoefektivitātes nodrošināšanai patlaban ir ēku viedās vadības sistēmas. Tās jau kontrolē vairākus minētos parametrus, kuri tikai jāpapildina ar jauniem mērījumiem.

"Tas nelauž esošo sistēmu, bet papildina to ar jauniem mērījumiem. Un tas mērķis ir nevis veidot kaut ko jaunu un dārgu, nu, teiksim likt pie durvīm termokameru un mērīt, kas maksā tūkstošus, bet veidot uz mikrosensoriem bāzētu sistēmu, kuras izmaksas vienai drošajai telpai būs 50 eiro," norādīja Jakovičs.

Pētnieki izveidojuši pirmo komplektu, kuru tuvākajā laikā testēs universitātes auditorijās. Andris Jakovičs gan vēl norāda uz lēno procesu valsts pētījumu programmu iepirkumu sistēmā. Jūlijā pētniekiem jau bijis skaidrs, kādi materiāli ir nepieciešami prototipu izstrādei, bet tie saņemti tikai tagad ilgo iepirkumu dēļ. Pētnieks vērtē, ka tādēļ Latvijā patlaban nav iespējami operatīvi pētījumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt