Par observatorijas simtgades simbolu izraudzīta durvju plāksnīte. Tā izgatavota drīz pēc observatorijas dibināšanas 1922. gadā. Visus šos 100 gadus tā ir stāvējusi uz durvīm.
Ekspozīcija atrodas vēsturiskajās telpās, kuras astronomi izmantojuši pat pirms 150 gadiem. Īpaši izceļama pulksteņu istaba, kur noteica pareizu laiku kopš 1869. gada, kad tur darbojās Rīgas Politehnikums.
"Visprecīzākais laika rādītājs tajā laikā bija zemes griešanās – zvaigžņu griešanās debesīs. Tāpēc veica zvaigžņu novērojumus, un pēc tiem regulēja pulksteņus. Piemēram, Laimas pulksteni gandrīz 50 gadus regulēja signāli, kas nāca šeit no LU observatorijas. Tas bija precīzākais pulkstenis Rīgā. Garantēti ar desmitdaļas sekundes precizitāti viņš rādīja laiku," pastāstīja LU muzeja eksperts Ilgonis Vilks.
Pēc tam, kad 1957. gadā palaida pirmo Zemes mākslīgo pavadoni, strauji attīstījās satelītu novērojumi, lai precizētu to orbītas. LU astronomi aktīvi iesaistījās šajos novērojumos.
Vilks stāstīja: "Interesanti, ka šos novērojumus sākumā veica tieši LU studenti – kā tāds lētais darbaspēks, jo naktī vajadzēja piesaistīt daudz novērotāju, lai veiktu vizuālos novērojumus. Un tad sākās fotogrāfiskā novērošana. LU Astronomiskajā observatorijā tapa pasaulē veiksmīgākā Zemes mākslīgo pavadoņu foto kamera, kuru izmantoja ļoti daudzās valstīs."
Notika arī komētu un asteroīdu orbītu, kā arī daudzi citi Visuma izzināšanas pētījumi. Observatorija bija arī Ilgoņa Vilka darba vieta. Viņš tur sāka strādāt 1986. gadā.
"Mans pirmais uzdevums bija atsākt astronomiskos demonstrējumu augšā astronomiskajā tornī, kur atradās šis vecais teleskops, kas tagad goda vietā stāv. Un tika likts vietā cits, un sākās demonstrējumi, kas notiek vēl šobaltdien. Divas reizes nedēļā var nākt skatīties zvaigznes," stāstīja Vilks.
Observatorija formāli beidza apstāvēt 1997. gadā. Tā apvienojās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatoriju un izveidojās LU Astronomijas institūts, kur turpinās satelītu novērojumi, pētījumi astrofizikā un gaismas izpētē – fotonikā.
