Pētījumu par slieku izmantošanu pārtikā LLU zinātnieki sadarbībā ar Nīderlandes kolēģiem uzsākuši, jo aprēķini liecinot, ka olbaltumvielu no ierastajiem dzīvnieku valsts produktiem jau pēc 20-30 gadiem varētu nepietikt. Savukārt sliekas ir ātraudzīgas, un tās satur daudz olbaltumvielu.
“Uzturvērtībā labākais, kas no sliekām ir, 50-60 grami olbaltumvielas simts gramos slieku. Pārējais no uzturvielām, kas tur ir, dažādas minerālvielas un nedaudz tauku, bet tas ir ļoti neliels īpatsvars. Galvenā vērtība ir olbaltumvielu saturs,” stāsta LLU vadošā pētniece Ilga Gedrovica.
Pētījumā izmantotas divas slieku sugas – Kalifornijas sarkanās un makšķernieku iecienītā dendrobena, kas saņemtas no slieku audzētavām Latvijā. Priekšizpētē jau noskaidrots, ka
sliekas nesatur neko kaitīgu, un pašreiz tiek pētīta slieku sagatavošanas tehnoloģija.
Lielākoties tā ir slieku kaltēšana gan konvekcijas, gan mikroviļņu tipa krāsnīs, gan izmantojot aukstuma šoku. “Ir divi veidi: vai nu tās gatavot svaigas kaut kādā masā vai kaltēt. Man liekas, ka mūsu mentalitātei vairāk būs piemērots kaltēšanas veids, jo, iegūstot izkaltētu produktu, tas kļūst diezgan neitrāls pēc sensorām īpašībām un to var pievienot daudzos mums jau ierastos produktos,” stāsta pētniece.
Pašreiz laboratorijā ir jau sagatavots kaltētu slieku pulveris un iespējams nogaršot arī kaltētu slieku. To garšas un krāsas īpatnības atšķiras pēc izmantotās kaltēšanas metodes, kā arī no tā, kādu pārtiku sliekas uzņēmušas dzīves laikā.
Jau nākamgad laboratorijā tikšot izmēģināta arī jaunu produktu radīšana. “Visticamāk, tie būs visdažādākie produkti. Tie varētu būt gan proteīna kokteiļi, gan uzkodas, ko mēs bieži lietojam, bet kas nav pārāk veselīgas. Iespējams, tādā veidā tās varēs padarīt veselīgākas,” norāda Gedrovica.
Pētījums ''Jauni olbaltumvielu avoti pārtikai Latvijā'' ilgs līdz 2020.gada rudenim. Zinātnieki cer, ka nākotnē tas varētu pavērt jaunu biznesa nišu un kaltētu slieku produkti kļūs arī par eksporta preci, piemēram, uz Indiju un Āzijas valstīm.
