#DigitālāsBrokastis
"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.
Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:
1. Liela brēka, skaista vilna jeb Veba teleskopa piedzīvojumi
Pasaulē lielu interesi pēdējā mēneša laikā radījis pēdējās desmitgades iespaidīgākā kosmosa projekta – Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa piedzīvojumi. Jau kādu laiku atpakaļ #DigitālāsBrokastis vēstīja, ka kosmosa dziļās izpētes teleskopu skāra kāds mikrometeoroīds. Izrādījās, ka tā trieciens bija nozīmīgāks, nekā sākotnēji lēsts. Taču tas netraucēja 12. jūlija pasaules pirmizrādei, kurā tika demonstrēti pirmie Veba teleskopa attēli ar tāltālām kosmosa dzīlēm.
Lai gan kontakts ar mikrometeoroīdiem ir neizbēgams un zinātnieki uz Zemes ar to rēķinās, maija beigās konstatētais trieciens izrādījies būtiskāks, nekā sākotnēji apzināts. Mikrometeoroīds ietriecās vienā no 18 zeltītā spoguļa segmentiem, kas uztver un tālāk mērinstrumentiem padod ienākošo gaismu. Tā kā teleskops atrodas 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes, tā apkopi var veikt tikai attālināti. Zinātniekiem beigu beigās izdevās veikt konkrētā spoguļa segmenta pozīcijas korekciju, un, kā vēstīts ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) ziņojumā, "tomēr ietekme teleskopa līmenī ir minimāla", vēstīja "Delfi" "Campus" sadaļa.
12. jūlijā pasaulei tika prezentēti pirmie teleskopa savāktie pilnkrāsu zinātniskie attēli.
Tas iezīmēja oficiālo Veba teleskopa misijas sākumu kosmosa infrasarkanās gaismas visuma dzīļu pētniecībā, vēstīja NASA. Vienā no attēliem redzamā mirdzošām zvaigznēm izraibinātā "kalnu" un "ieleju" ainava patiesībā ir jaunas zvaigznes veidošanās areāls. Šādi un vēl nezināmi kosmosa brīnumi ir tas, ko Veba teleskops mums atnesīs savā darbības laikā.
2. Līnija – 170 kilometru gara nākotnes pilsēta
Saūda Arābija atklājusi plašāku informāciju par tās iecerēm būvēt garu, taisnu līnijveida pilsētu ar nosaukumu "The Line" (Līnija). Iecerēts, ka rezonansi radījušajā pilsētā dzīvos deviņi miljoni iedzīvotāju. Tās platība paredzēta 34 kvadrātkilometru apmērā. Pilsēta būs 170 kilometrus gara un 200 metrus plata, tā būs divu 500 metru augstu spoguļsienu ieskauta.
Unikāls ir ne tikai trīsdimensionālais pilsētas plānojums, bet arī iecerētais tehnoloģiju pielietojums tajā. Mākslīgā intelekta darbinātas tehnoloģijas nodrošināšot autonomus pilsētas apkopes risinājumus, tai skaitā vienmērīgu temperatūru visa gada garumā, tāpat 100% atjaunojamus energoresursus.
Vīzija paredz iespēju ar Līnijā iebūvēto transporta infrastruktūru nokļūt no viena gala līdz otram 20 minūtēs, izslēdzot vajadzību pilsētā pārvietoties ar automašīnām, skaidrots Līnijas reklāmas video.
3. Eiropas Komisijā bērnu aizsardzībai rosināta stingrāka satura kontrole internetā
Eiropas Komisijā (EK) izveidots piedāvājums jaunam regulējumam, lai cīnītos ar seksuālo vardarbību pret bērniem interneta vidē. Pēc EK rīcībā esošās statistikas, 2021. gadā vien internetā noteiktas 85 miljoni fotogrāfiju un video ar seksuāla rakstura pārkāpumiem pret bērniem. Esošā kārtība, kad uzņēmumi paši pēc savas iniciatīvas veic šādu materiālu kontroli, esot neefektīva, tāpēc tapis rosinājums šādu materiālu kontroles nosacījumus padarīt vēl stingrākus.
Kā ziņots EK mājaslapā: “Ierosinātie noteikumi paredzēs pakalpojumu sniedzējiem pienākumu atklāt bērnu pornogrāfiju savos pakalpojumos, ziņot par to un to izņemt. Pakalpojumu sniedzējiem būs jānovērtē risks, ka pakalpojumus izmanto ļaunprātīgi, un jāsamazina šāds risks, un veiktajiem pasākumiem vajadzēs būt samērīgiem ar šo risku un atbilst stingriem nosacījumiem un aizsardzības pasākumiem.”
4. Kiberuzbrukumu skaits Latvijā šogad nesamazinās
Kiberuzbrukumu skaits Latvijas uzņēmumiem un organizāciju infrastruktūrai pieaudzis četras reizes, salīdzinot ar gada sākumu, liecina tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" pamattīkla apkopotā statistika par pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukumiem 2022. gada pirmajā pusgadā. Kopā tīklā ir reģistrēti vairāk nekā 900 uzbrukumi, 344 no tiem bija īpaši bīstami.
Savukārt, kā liecina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" apkopotā statistika par apdraudēto IP adrešu skaitu, 2022. gada 2. ceturksnī kopā tikušas apdraudētas 260 617 IP adreses. Lielākā daļa gan bijusi ikdienas apdraudējumu līmenī ar nebūtisku ietekmi uz organizāciju darbību, taču reģistrēti arī divi augstas nozīmes apdraudējumi, kuru rezultātā ietekmētas valsts iestādes un nacionālā IT infrastruktūra.
"Lielākais pieaugums bija vērojams maijā (īpaši pēc 9. maija), kad notika vidēji 4–5 nozīmīgi uzbrukumu mēģinājumi dienā, un tie bija vērsti pret Latvijas sabiedrībai svarīgākajām sistēmām – valsts iestāžu un uzņēmumu lietojumiem, biļešu tirdzniecības servisiem, VPN (virtuālā privātā tīkla) vārtejām. Jūnijā uzbrukumu skaits joprojām saglabājās liels, bet redzam, ka fokuss tomēr mainījās un vairāk uzbruka Lietuvai, kas bija saistīts ar tranzīta sankcijām uz Kaļiņingradu. Šobrīd uzbrucēju aktivitāte atkal ir pieaugusi arī Latvijas kibertelpā," stāsta "Tet" galvenais tehnoloģiju direktors, valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins.
5. Krievija izstāsies no Starptautiskās Kosmosa stacijas
Krievija pieņēmusi lēmumu izstāties no Starptautiskās Kosmosa stacijas (SKS) projekta pēc 2024. gada, otrdien pavēstīja Krievijas kosmosa aģentūras "Roskosmos" vadītājs Jurijs Borisovs. Iepriekš valsts korporācija pieļāva, ka sadarbība tiks turpināta arī pēc šī termiņa.
"Protams, mēs izpildīsim savas saistības partneru priekšā, bet lēmums par stacijas pamešanu pēc 2024. gada ir pieņemts," otrdien tiekoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, sacīja Borisovs.
Kā sacīja Borisovs, Krievija līdz 2024. gadam plāno izveidot pati savu orbitālo staciju. "Roskosmos" jau 2014. gadā paziņoja par plāniem izveidot nacionālo kosmosa staciju. Toreiz tika prognozēts, ka tā nonāks orbītā 2019. gadā. Vēlāk Putins sacīja, ka tā tiks izveidota līdz 2023. gadam.
