Piemēram, atklājās, ka laikapstākļi nebūt nav vienīgais, kas nosaka Lietuvas iedzīvotāju labsajūtu. Šādu informāciju Viļņas pašvaldība ieguva, pirms gada uzstādot “laimes sensoru” tieši galvaspilsētas centrā.
Ikviens, kas šķērso gājēju pāreju pie Viļņas katedrāles Ģedimina kalna pakājē, neviļus kļūst par vērienīga pētījuma objektu. Virs luksofora uzstādītais sensors filmē gājējus un viņu sejā uztver septiņas galvenās emocijas un citus parametrus, piemēram, sirdsdarbību vai elpošanas biežumu.
“Programma vērtē konkrētus sejas vaibstus, zodu, vaigus, acis un lūpas, un, balstoties uz iegūto informāciju, nosaka, vai cilvēks ir laimīgs vai bēdīgs, sarūgtināts vai pārsteigts,” skaidro Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes zinātnieks Justs Čerkausks.
Eksperimentālā programma “Rock” jeb “Klints” Viļņā tika palaista pagājušā gada maijā un jau nodrošinājusi pašvaldībai pavedienus, kā padarīt iedzīvotājus laimīgākus.
“Pasākumu laikā cilvēku noskaņojums ir daudz labāks, tas uzlabojas par 20% - 30%. Tas ir ļoti svarīgi,” saka projekta “Rock” vadītāja Viļņas pašvaldībā Daļa Bardauskiene.
Nupat zinātniekiem bija iespēja novērot milzu lēcienu laimes rādītājos. Tas notika Lietuvas simtgades svinību laikā februārī.
Taču, izrādās, laimei daudz nevajag, un tai ir arī savi garantēti labi rādītāji, piemēram, bērnībā vai gluži parastā nedēļas nogalē.
“Piecgadīgi bērni parasti iet un palecas, jo viņi vienmēr ir laimīgi. Arī cilvēki pēc 70, viņi ir vairāk vai mazāk laimīgi. Cilvēki vienmēr ir laimīgi piektdienās un sestdienās. Arī dienai ir savs cikls,” stāsta programmas “Rock” vadītājs Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē Artūrs Kaklausks.
Šāda izpētes sistēma var būt lietderīga pilsētvides plānošanas speciālistiem un uzņēmējiem, kas veido personalizētus pakalpojumus dažādām cilvēku grupām.
Nākotnē tā varētu aizstāt arī socioloģiskās aptaujas, jo, izmantojot jauno metodi, nav nepieciešams nedz cilvēku laiks, nedz viņu piekrišana intervijām – sejas vaibstu sensors ik dienu nodrošina desmitiem tūkstošu datu.
Viļņas pašvaldība vienlaikus mierina – visi videoieraksti ir anonīmi un netiek uzglabāti, pētījumos tie parādās tikai ciparu un tabulu formā.
