Liepājā pie ezera, kur atrodas Dabas māja, tagad vienā no logiem kuplo piparmētra, rozmarīns, baziliks un no ūdens izspraucies tomāts. Aiz loga rosās Maija Demitere. Viņa ik pa laikam nāk aplūkot savu zaļumu dārzu. Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas doktorante un pētniece uzsver, ka pati akvaponikas ideja un sistēma nav nekas inovatīvs, jo pasaulē jau labi zināma, taču joprojām pētījumu vērta, veidojot pašai savu sistēmu, kā audzēt pārtiku arī pilsētas dzīvoklī.
"Akvaponika nav mans izgudrojums, bet tas, ko es mēģinu ar to izdarīt, ir novienkāršot sistēmu līdz tādiem pamatelementiem, lai būtu saprotami. Mans galvenais mērķis ir rādīt cilvēkiem, rādīt bērniem un jauniešiem, ka arī viņi var mājās audzēt pārtiku, dzīvojot dzīvoklī, arī mazā telpā, jo šeit nav vajadzīga augsne, bet vajadzīgs nedaudz ūdens. Atšķirībā no augu audzēšanas puķu podā vai dobē, ūdens ir vajadzīgs daudz mazāk," viņa skaidroja.
Demitere pastāstīja, ka lieto keramzītu speciālos podiņos, bet tie var būt arī jogurta trauciņi ar izdurtiem caurumiem.
"Es lietoju keramzītu, jo tas ir lēts un vienkāršs. Var izmantot atkal un atkal, alternatīva ir akmeņi vai kādas švammes. Tas nepieciešams, lai augi nekristu ārā no podiņa, lai saknītei būtu kur aizķerties un augs būtu nodalīts no ūdens un neveidotos, piemēram, puves," viņa skaidroja.
Augi ir savienoti ar lejasdaļā esošo zivju akvāriju, kas ik pa laikam apgādā ar ūdeni augus.
Pētniece skaidroja: "Mūsu izvēle lietot akvāriju ir estētiska, jo tas varētu būt arī vienkārši melns spainis vai kāds konteiners. Iekārtojums akvārijā ir starp estētiskām izvēlēm un praktiskām. Viss, kas ir akvārijā, piedāvā māju baktērijām – akmeņi, koki. Zivis veido atkritumus un baktērijas pārstrādā atkritumus augiem lietojamās minerālvielās. Ūdens ar sūkni tiek sūknēts caur augiem, un augu saknes uzņem sev vajadzīgās minerālvielas, un ūdens atgriežas akvārijā."
Pētniece arī pati mājās audzējot daudz piparmētras un bazilika, ko lieto uzturā. Dabas mājā ir silts, tāpēc notiek mēģinājumi audzēt arī rozmarīnu.
Mans ieteikums ir audzēt tikai to, ko pašam gribas ēst, jo tas ir pats briesmīgākais, ja mēs kaut ko audzējam, lai tas aizietu bojā.
Spainītis ir vēl viens veids, kā audzēt, – hidroponika. Akvaponika ir ar zivīm, bet hidroponika būs līdzīga sistēma, bet minerālvielas pievienojam gatavas (var pasmelties ūdeni no draugu akvārija, vai veidot paši brūnu ūdeni no pārtikas atkritumiem, banānu mizām utt., vai nopirkt gatavas minerālvielas), jo neveidojas tik dabīga apritē kā akvaponikā."
Pētniece aicināja cilvēkus arī aizdomāties, ka citur pasaulē pārtikas pieejamība nav tāda kā mums, kur bagātīgi var izaudzēt pārtiku un ir arī pietiekams ūdens daudzums.
"Mums, šeit dzīvojot, ir dažreiz grūti iztēloties, ka pasaulē ir vietas, kur nav pieejami tīri lauki un tīra, melna zeme, kur katram nepieder viensēta. Akvaponika ir ļoti interesanta un saistoša vietās, kur augsne, gruntsūdens ir piesārņots vai zeme ir smilšaina, klinšaina. Otrs variants akvaponokai ir ierobežota vieta. Man šis piedāvājums ir vertikāls, bet tas ir iespējams arī horizontāls stūrī vai pie griestiem. Dizains un izkārtojums ir modurāls, nekas nav salīmēts, viss ir izjaucams, un mēs to varētu pārkārtot," viņa paskaidroja.
Lai arī sistēma ir vienkārša, tomēr jābūt priekšzināšanām, lai pašpietiekami darbotos.
Vienlaikus šis augu audzēšanas process tiek arī filmēts, lai parādītu, cik augi ir kustīgi un dzīvi.
Akvaponika ir arī dizaina objekts un viens no Demiteres radītajiem mākslas darbiem. Pētnieces un mākslinieces darbs tapis ar projekta "Inovāciju centra attīstība Liepājas pilsētā" atbalstu, ko finansē Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas (EEZ/N) grantu programma "Pētniecība un izglītība".
