Lielbritānijas valdība trešdien paziņoja, ka plāno no 2040.gada aizliegt pārdot jaunus ar benzīna un dīzeļdzinējiem aprīkotus automobiļus un mikroautobusus. Tā ir daļa no valdības gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna. Lielbritānijas vides ministrs Maikls Govs uzsvēra, ka gaisa piesārņojums daudzās pilsētās ir pārāk liels.
„Mums ir jādabū nost no mūsu ceļiem benzīna un dīzeļa automašīnas, ja mēs vēlamies ne tikai rīkoties jautājumā par veselības problēmām, ko rada gaisa piesārņojums, bet arī sasniegt cīņā pret klimata izmaiņām noteiktus mērķus,” pauda Govs.
Iepriekš šomēnes par līdzīgu ieceri paziņoja jaunā Francijas prezidenta Emanuela Makrona valdība, uzsverot nepieciešamību sasniegt Parīzes klimata līguma mērķus. Francija līdz 2040.gadam plāno aizliegt jaunu benzīna un dīzeļdzinēju auto pārdošanu. Par līdzīgām iecerēm paziņojušas arī citas valstis – piemēram, Norvēģija cer šo mērķi sasniegt jau līdz 2025.gadam.
Pēdējie daži gadi iezīmējuši pagrieziena punktu politiskajai gribai ieņemot konkrētu, varbūt pārdrošu apņemšanos un mērķu aprises. Domājams, savu artavu šeit devis arī emisiju skandāls, kad kļuva zināms, ka vairāku ražotāju dīzeļmotoriem bija uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.
Autoražotāji arvien aktīvāk sāk pievērsties elektorauto tehnoloģiju attīstīšanai. To aģentūrai “Reuters” atzina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols.
„Investīcijas elektrībā pirmo reizi pārsniegušas investīcijas naftas un gāzes sektorā. Tomēr par spīti elektroauto izaugsmei mēs joprojām uzskatām, ka pasaules pieprasījums pēc naftas turpinās augt, jo daudz naftas būs vajadzīgs smagajām automašīnām, kuģiem, lidmašīnām un ķīmiskajā rūpniecībā,” atzina Birols.
Patlaban gan Lielbritānijā, gan Francijā, kas 25 gadu laikā vēlas atbrīvoties no iekšdedzes dzinējiem uz saviem ceļiem, automašīnu tirgū tīri elektroauto īpatsvars patlaban ir tikai aptuveni 1%.
Eksperti arī norādīja uz būtiskiem izaicinājumiem un negatīvām vides blaknēm, ko radītu pāreja uz elektriskajām mašīnām. Būs nepieciešams vairāk elektrības bateriju uzlādēšanai, īpaši vakaros, kad cilvēki atgriežas mājās – jautājums, kur dabūt šo elektrību? Tas būtu apjoms, kam būtu nepieciešamas papildu elektrostacijas, un Francijas gadījumā – atomelektrostacijas, brīdina vietējie mediji. Videi kaitīgs ir arī pašu elektroauto bateriju ražošanas process. Jautājumi ir arī par infrastruktūru, cik daudz uzlādes punktu būs nepieciešams.
Vienlaikus ir uz citiem degvielas avotiem bāzētas tehnoloģijas, ko attīsta – gāze, ūdeņradis. Efektīvāki kļūst arī iekšdedzes dzinēji.
Skeptiski noskaņoti ir arī autoražotāju interešu pārstāvji. Vācijas autoindustrijas asociācijas prezidents Matiass Vismans uzskata, ka „tā būtu liela kļūda, ja elektroauto entuziasma dēļ mēs noraidītu iekšdedzes dzinējus”.
“Arī iekšdedzes dzinējam ir liels potenciāls. Ja jūs padomājiet par visu pasauli, kur pārdodam savas automašīnas – ne visi pasaules reģioni varēs izbūvēt dārgu elektrouzlādes staciju tīklu,” norādīja Vismans.
Vienlaikus autoražotāji arvien vairāk pievēršas elektroauto tehnoloģiju izpētei. Piemēram, “Volvo” šomēnes paziņoja, ka, sākot ar 2019.gadu, visi firmas jauni modeļi būs aprīkoti tikai ar elektriskajiem vai hibrīda dzinējiem. Konkurence kļūst lielāka, izpēte intensīvāka, kas arī var samazināt elektroauto cenas, kas šobrīd ir krietni dārgākas par mašīnām, kas aprīkotas ar iekšdedzes dzinēju. Tehnoloģiju attīstīšana var labot arī vēl vienu elektroauto būtiskāko mīnusu – salīdzinoši īsāku distanci, ko ar var nobraukt bez uzlādēšanas.
Visai autoindustrijai tagad ir sava elektroauto stratēģija, norāda konsultāciju uzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” industriālās ražošanas sektora eksperts Darens Džikuss. Aģentūrai “Associated Press” viņš skaidroja, tam ir divi galvenie iemesli – stingrākas kļūst regulatoru prasības par emisijām, kā arī patērētāju gaume pieprasa vairāk elektroauto.
„Visi ražotāji ir paziņojuši par virzienu uz vairāk elektroelementiem automašīnās. Lielā mērā tie var būt hibrīdauto. Pievēršanās 100% tīriem elektromobīļiem joprojām ir patālu. Tas, ko redzam, ir pakāpeniska pāreja, kombinējot iekšdedzes dzinējus ar elektromotoriem, nodrošinot hibrīdtehnoloģijas. Tā ka pagaidām mēs nepieredzēsim iekšdedzes dzinēju beigas. Vienlaikus bateriju tehnoloģijas turpina uzlaboties. Gan runājot par attālumu, ko var nobraukt ar automašīnu, gan par uzlādēšanas ātrumu,” viņš skaidroja.
“Bateriju uzlabošana un īsāks uzlādēšanas laiks vedina uz elektoautomobīli, kura iespējas, tostarp distances ziņā, ne ar ko neatšķiras no iekšdedzes dzinēja auto,” sprieda Džikuss.
Vācijas Automašīnu pārvaldes centrs prognozē, ka globāli jaunu elektrouto reģistrāciju skaits pieaugs no diviem ar pusi līdz sešiem procentiem nākamo divu ar pusi gadu laikā, bet līdz 2030.gadam pieaugums var sasniegt 40%.