Nelielajā telpā Londonas tehniskās koledžas sienās rosās vairāki roboti. Augstas precizitātes iekārtas rindo cilvēka acij neredzamos olbaltumvielu savienojumus ar mērķi radīt gēnu, kas saturēs zinātnieku izvēlētu informāciju. Pēdējās desmitgadēs pēc cilvēka genoma atšifrēšanas un gēnu inženierijas tehnoloģiju progresa tas vairs nav pārdabisks uzdevums.
"Mēs tagad izdalām gēnus, kas rada proteīnus, kuri atbild par alerģisku reakciju. Pieejamās tehnoloģijas tagad to ļauj paveikt daudz ātrāk un lētāk nekā vēl nesenā pagātnē. Viss, kas jums ir nepieciešams, ir zināt nosacīto gēna adresi, un jūs varat noteikt, kādas izmaiņas grasāties tajā izdarīt," skaidroja bioinženiere Hloja Guja.
Sintētiskā bioloģija ir britu valdības atzīta prioritāte, kurā valsts zinātniekiem ir lieli sasniegumi un to uzskata par vienu no nākotnes ekonomikas jomām.
"Šis ir darbs nākotnei, kad mēs spēsim veidot un ražot tiešām sarežģītas molekulas. Tad mēs beidzot pārvarēsim pašreizējo atkarību no sintētiskās ķīmijas un pārcelsimies uz bioloģiskiem materiāliem, kas ir gan mums gan videi draudzīgāka pieeja," norādīja bioloģijas doktors Pols Frīmonts.
Lai arī darbojas zinātnisko sasniegumu avangardā, bioinženierijas laboratorija Impērijas koledžā nav unikāla. Pēdējos gados sintētiskās bioloģijas uzņēmumi Lielbritānijā augot kā sēnes pēc lietus. Dažas no tām izvirza tik ambiciozus mērķus kā mākslīgo audu un pat cilvēka orgānu, ieskaitot sirds, radīšanu. Tiesa, uzskatāmus rezultātu pagaidām demonstrē tie, kas sāk ar mazāku, jau minēto dzīvības ķieģelīšu veidošanu.
