Hadronu paātrinātājs strādās ar jaunu, dubultotu jaudu - līdz 13 tetraelektronvoltiem.
Pēc zinātnieku teiktā, ar hadronu paātrinātājs palīdzību tuvākajā nākotnē būs iespējams „tumšās matērijas” pastāvēšanas atrisinājumam.
Daļiņas jau veikušas vairākus apļus paralēlajos dubultajos paātrinātājs tuneļos, taču pirmie rezultāti sagaidāmi ne tik drīz. Sadursmes sāks notikt apmēram pēc mēneša, un tad arī tiks sasniegta gaidāmā jauda.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, ka Eiropas Kodolpētniecības organizācijas pētnieki 27 kilometrus garo daļiņu paātrinātāju izmantoja, lai ar gaismas ātrumu vienu pret otru triektu protonus. Tieši pēc trieciena daļiņas sašķēlās savās mazākajās komponentēs. Viena no tām ir Higsa bozons, kura eksistence iepriekš bija zināma tikai teorētiski. Higsa bozona fiziska eksistence tika pierādīta pirms trīs gadiem, pirms paātrinātājs tika slēgts. Daļiņas tika reģistrētas, izmantojot lielus sensorus, kuri darbojas līdzīgi kā gaismas detektori digitālajās kamerās.
Lai daļiņu triecieni būtu efektīvāki, fiziķi plāno samazināt daļiņu daudzumu kopās, kas tiks triektas cauri Lielajam hadronu paātrinātājam, bet triecienu skaitu iecerēts palielināt. Tagad attālums starp lidojošo daļiņu kopām būs ārkārtīgi neliels un būs vajadzīgas tikai 25 nanosekundes, lai to pārvarētu. Tas ļaus detektoriem vieglāk analizēt datus par triecieniem.
Pēc pārbūves palielināsies arī iespējas atrast Higsa bozonam radniecīgas daļiņas. CERN pētnieki uzskata, ka Higsa daļiņu lauks piepilda visumu kā neredzama līme, pret kuru beržoties daļiņas iegūst savu masu.
Teorija paredz, ka katrai elementārdaļiņai ir smagāks dubultnieks un pastāv superdaļiņas - neitralīno. Šīs ļoti stabilās daļiņas varētu veidot tumšo matēriju. Ja paātrinātājā izdotos to atklāt, tas būtu jauns stūrakmens sešus miljardus eiro vērtās ierīces vēsturē.
