Viegla, gandrīz nemanāma kustība pa labi vai kreisi, un sekundes vai divu laikā dators atpazīst nezāli un to iznīcina.
Lielās nezāles tiek rotējot izravētas, mazās sadedzinātas.
"Līdzīgi kā fantastikas filmās, kur jaudīgs lāzeris izdedzina cauri sienām vai kam, šajā gadījumā mums ir mazāk jaudīgs, bet tieši tāpat uzkarsē vai pilnībā izgriež cauri auga lapām,"
pastāstīja LLU zinātniskā institūta pētnieks Jānis Jaško.
LLU zinātniskajā institūtā Agrihorts pie nezāļu robota strādāts pusotru gadu. Lielākais lepnums pētniekiem ir tieši par robota spējām atpazīt nezāles, jo izveidota unikāla mākslīgā intelektā bāzēta programma.
"Mēs esam apmācījuši datoru, kā izskatās bietes, burkāns.
Viņš ir iemācījies sešus kultūraugus. Tāpat mēs esam iemācījuši vairākas populārākās Latvijā nezāles. Uzņemot attēlu, viņš pēc tā, ko esam apmācījuši, spēj pateikt ar diezgan augstu precizitāti, kurš ir burkāns, kura biete un kas ir nezāle, kas viņam būtu jāiznīcina," pastāstīja Jaško.
Pētnieki aprēķinājuši, ka Robis uz lauka varētu strādāt ar tādu pašu ātrumu kā cilvēks, vidēji izravējot 200 līdz 600 metrus stundā. Līdzīgas jau šobrīd pieejamas ierīces nav tik precīzas. Ja kultūraugs un nezāle aug tuvu blakus, ierīce var izravēt tos abus. Robis to neizdarīs.
"Naudas daudzums, kas zemniekiem jātērē, lai apmaksātu roku darbu, ir desmitos miljonu Eiropā. Sarunās ar zemniekiem viņi uzsver, ka roku darbs paliek ar katru gadu dārgāks un paliek arvien grūtāk pieejams. Arvien mazāk grib strādāt lauksaimniecībā, kas ir fiziski grūti. Trešais aspekts, kas nāk klāt, ir jaunā Covid-19 situācija, kas vēl vairāk sarežģī lauksaimniecības strādnieku ceļošanu no vienas valsts uz otru," norādīja Jaško.
Iebūvētās GPS antenas un datora programma ļaus Robi ieprogrammēt tā, lai tas pats no tehnikas novietnes aizbrauc uz lauku un pēcāk atgriežas noliktavā.
Pētnieki lēš, ka rūpnieciskā ražošanā šis nezāļu robots varētu nonākt aptuveni trīs gadu laikā.
