LZS arī norādīja, ka vakcīnu drošības jautājumus ir izvērtējušas autoritatīvas zāļu reģistrācijas institūcijas Eiropas Savienībā, Lielbritānijā un ASV. Tās ir nonākušas pie secinājuma, ka iespējamie riski no vakcinācijas ir daudzkārt mazāki nekā ieguvumi no tā, ka vakcīnas būtiski ierobežos Covid-19 izplatību.
Latvijas Zinātņu akadēmija arī skaidroja vairākus ar vakcīnām būtiskus jautājumus:
Kāpēc vakcīnas ir vajadzīgas?
Lai iespējami lielam cilvēku skaitam iespējami īsā laikā organismā radītu antivielas, kas tos aizsargātu no infekcijas ar vīrusu SARS-CoV-2. Vakcinācija ir šobrīd vienīgais pieejamais efektīvais risinājums, jo Covid-19 apkarošanai nav pieejami tādi medikamenti, ar kuriem varētu nodrošināt profilaktisku aizsardzību pret saslimšanu ar Covid-19.
Vai vakcīnas būs cilvēkus pasargājošas?
Līdzšinējie klīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka tās vakcīnas, kas ir atļautas lietošanā Eiropas Savienībā, ir uzrādījušas augstu efektivitāti klīniskos pētījumos, kas tika veikti uz desmitiem tūkstošiem brīvprātīgo.
Vai vakcīnas ir drošas lietošanai?
Balstoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem un citiem datiem, ko vakcīnu izstrādātāji ir iesnieguši Eiropas Zāļu aģentūrai, tā ir rūpīgi izvērtējusi vakcīnu efektivitāti un iespējamos vakcinācijas riskus un ir nonākusi pie viennozīmīga secinājuma, ka ieguvumi no vakcinēšanas attiecībā uz cilvēku veselību un dzīvību Covid-19 pandēmijas apstākļos ir nesalīdzināmi lielāki par vakcinācijas iespējamām blaknēm. Latvijā tiek un tiks lietotas tikai tās vakcīnas, kuru drošību un efektivitāti ir rūpīgi izvērtējusi un lietošanai atļāvusi Eiropas Zāļu aģentūra.
Vakcīna, kuras lietošana ir uzsākta arī Latvijā, nesatur Covid-19 izraisošo vīrusu.
Tātad tā nespēj inficēt cilvēku. Vakcīna satur nelielu gabaliņu no vīrusa genoma (tā saucamo m-RNS), kas informē nelielu daļu cilvēka šūnu, kā sintezēt vienu no vīrusa apvalka olbaltumvielām, tā saucamo S-proteīnu. Šis paša organisma saražotais proteīns aktivē cilvēka imūnsistēmu, kas lielā daudzumā saražo antivielas pret šo vīrusam raksturīgo proteīnu. Tā rezultātā cilvēka imūnā sistēma atpazīst un spēj neitralizēt konkrēto S-proteīnu saturošos vīrusus, tādējādi nodrošinot drošu un selektīvu aizsardzību pret Covid-19 izraisītāju. Būtiski ir arī tas, ka cilvēka genoms satur DNS un ievadītā m-RNS tajā nevar ''iebūvēties''. Tas nozīmē, ka,
vakcinējot ar pašreiz Latvijā izmantojamo vakcīnu, rezultātā nenotiek nekāda iejaukšanās cilvēka genomā.
Vai vakcīna ļaus atteikties no citu drošības pasākumu lietošanas?
Nē, jo paies vismaz gads, lai vakcinētu lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Turklāt pastāv iespēja, ka vakcinētais cilvēks joprojām var inficēties un vīrusu pārnēsāt, lai arī pats nesaslimst. Tāpēc, vienlaikus ar vakcinēšanos joprojām ir jāievēro sociālās distancēšanās pasākumi, roku mazgāšana un masku valkāšana. Tāpat svarīgi ir piekopt veselīgu dzīvesveidu. Šie papildu infekciju novēršanas pasākumi jau ir devuši būtisku ieguldījumu saslimstības mazināšanā no gripas un citām kontakta infekcijas slimībām.
Kāda ir Latvijas zinātnieku loma Covid-19 apkarošanā?
Latvijas zinātnieki ir iesaistījušies cīņā pret Covid-19, tai skaitā veicot pētījumus Latvijas finansētajā valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” vairākos pētījumu virzienos. Pašlaik notiek programmas pētījumu rezultātu apkopošana. Zinātnieki cer, ka valsts finansējums Covid-19 pētījumiem 2021. gadā tiks turpināts, jo Covid-19 uzdod arvien jaunus jautājumus: vai Lielbritānijā parādījušies jaunie vīrusa SARS-CoV-2 mutanti būs lipīgāki, agresīvāki un grūtāk apkarojami? Vai imunitāte pēc vakcīnas pirmējās lietošanas saglabāsies pietiekami ilgu laiku? Tikai pētījumi var sniegt atbildi uz šiem un citiem jautājumiem un pavērt ceļu efektīvai cīņai ar Covid-19 izraisītāju, norāda LZA.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai. Veselības ministrijā informēja, ka vakcīna "Comirnaty" klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās 44 000 cilvēku, sevi pierādījusi kā drošu iespēju pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu.
ES dalībvalstis, tostarp Latvija, 26. decembrī saņēma pirmās uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” kopīgi radītās Covid-19 vakcīnas devas.
