Jauna metode fotonu izplatības ceļa noteikšanai difūzajā refleksijā. Skan sarežģīti, bet patiesībā tas ir ļoti vērtīgs pētījums, ko nākotnē, iespējams, plaši izmantos medicīnas nozarē.
LU Biofotonikas laboratorijas vadītājs Jānis Spīgulis skaidroja šo procesu: “Biofotonikas laboratorijā mēs izmantojam lāzerus, lai pētītu dažādus procesus, kas notiek ādā. Ja mēs ādu apgaismojam, tad daļa no gaismas iespiežas arī ādas iekšienē dziļāk. Tas, kas nāk atpakaļ, ir tā sauktā difūzā atstarošanās. Jautājums ir tāds, ja fotons nonāk ādā, tur ilgi ceļo un pēc tam iznāk ārā, kādu ceļu viņš ir veicis.”
To līdz šim zinātnieki visā pasaulē nebija spējuši atbildēt un pierādīt, veicot sistemātiskus eksperimentālus mērījumus. Atbilde ar vairākus gadus ilgiem pētījumiem ir atrasta tieši Latvijā. Lai to paveiktu, pētnieki veica testus ar 150 cilvēkiem, analizējot viņu ādas stāvokli.
Biofotonikas laboratorijas vadošā pētniece Vanesa Lukinsone norādīja: “Tika uztaisīti statistiski mērījumi ar pacientiem. Nāca pacienti ar veidojumiem. Mērījumi tikai taisīti ne tikai uz veselas ādas, bet arī uz veidojumiem, lai noteiktu, vai ir atšķirība vai nav atšķirība ceļa garumiem.”
Pētījumi veikti ar dažādiem viļņu garumiem un dažādām metodēm.
“Tad, kad dati ir samērīti, mēs tos uzkrājam datorā datu bāzē. Katram mērījumam redzam ieejas impulsu un izejošo impulsu. No šiem parametriem mēs iegūstam diagnostiskos parametrus, kas raksturo ādas veselības stāvokli,” atklāja pētnieks Uldis Rubīns.
Taču Spīgulis atzina: “Ieguvām jaunus datus, kas būs noderīgi acīmredzot visai pasaulei, jo āda cilvēkiem daudzmaz visiem ir vienāda.”
Šos datus nākotnē varēs izmantot medicīnas iekārtu ražošanā, aizstājot līdz šim ierastās invazīvās metodes ādas audzēju konstatēšanai. Pirmie prototipi šādām iekārtām Latvijā jau ir tapuši.