Aigars Jirgensons jaunībā, būdams puisis no Salacgrīvas, sākotnēji vēlējās strādāt zvejniecībā, tomēr skolā paveicās ar ķīmijas skolotāju, kas pratusi aizrautīgi mācīt šo priekšmetu, tāpēc viņš izvēlējās zinātnes ceļu un nu jau daudzus gadus strādā Organiskās sintēzes institūtā.
“Bija tāda interesanta sagadīšanās. Profesors [Ivars] Kalviņš tajā laikā mani izvadāja ekskursijā pa institūtu.
Man tad bija 16 gadi, un tajā brīdī es sapratu, ka mans ceļš ir organiskā ķīmija,” stāstīja OSI direktora vietnieks zinātniskajā darbā Aigars Jirgensons.
Jau studiju laikā viņš sāka strādāt Organiskās sintēzes institūtā.
“Ķīmija ir diezgan radoša. Cilvēki, kas sāk studēt ķīmiju, aizraujas. To var salīdzināt ar mākslu, ar mūziku, tas ir tikpat radoši – būt ķīmiķim,” pārliecināts Jirgensons.
Viņa vadībā šobrīd institūtā norit vairāki nozīmīgi pētījumi.
“Viens virziens ir saistīts ar jaunu zāļvielu atklāšanu. Pārsvarā strādājam jaunu pretmalārijas zāļvielu un jaunu antibakteriālu zāļvielu atklāšanā. Ir vairāki veiksmīgi projekti. Tas ir organiskās sintēzes metodoloģijas virziens, kas ir jaunu metožu radīšana, lai uzkonstruētu molekulas ērtāk, lētāk un videi draudzīgāk. Trešais virziens ir procesu ķīmija, kas ir tehnoloģiju izveide zāļvielu ražošanai,” stāstīja Jirgensons.
Runājot par malāriju – pret šo slimību pasaulē ir pieejami dažādi medikamenti, bet malārijas izraisītāji plazmodiji, ko pārnēsā odi, pakāpeniski iegūst spēju pretoties zāļvielām, tāpēc zinātniekiem ir jāstrādā pie jauniem risinājumiem.
Jirgensona pētījumi šajā jomā pirms pāris gadiem tika atzīti par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā.
“Zinātnē strādāt nekad nav garlaicīgi. Nekad. Braucot tramvajā, ar autobusu, automašīnā, mums vienmēr ir kaut kas, par ko padomāt. Ja vēl ir papīrs ar zīmuli, tad ir ko paķēpāties. Tas ir varbūt kaut kas līdzīgs kā risināt “Sudoku” vai krustvārdu mīklas,” salīdzināja Aigars Jirgensons.
Lai gan zinātniekam ir bijusi iespēja arī strādāt ārpus Latvijas, viņš tomēr ir nolēmis palikt dzimtenē.
