Pērn Francijā uzsākta pasaulē pirmā eksperimentālā kodolsintēzes reaktora būve. Lai šāds reaktors nākotnē varētu darboties, kopā apvienojušies zinātnieki no visas pasaules. Arī Latvijas universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta pētnieks Aleksandrs Platoņenko kopā ar kolēģiem veic pētījumu, kas nākotnē ļaus šādam reaktoram darboties labāk un ilgāk. Bet kas tad īsti ir kodolsintēzes reaktors?
Pētnieks Platoņenko skaidroja, kas ir kodolsintēzes reaktors: “Tā ir kā maza saulītes uz zemes. Ļoti daudz enerģijas. Mēs ceram, ka tā būs faktiski par brīvu. Neko neizmaksās, jo būs kā uz saules faktiski.”
Nākotnē šādi reaktori varētu kļūt par neizsmeļamas enerģijas avotu. Tas nozīmē, ka elektrība, piemēram, būs pieejama gandrīz bez maksas. Izklausās pēc zinātniskās fantastikas, bet gluži tā nav.
“Optimistiskais plāns bija 2050. gads, kad tas strādās. Es ceru to vēl pieredzēt,” norādīja Platoņenko.
Ar šādu reaktoru pasaulei būs iespēja izvairīties no tādām kodolreaktoru traģēdijām kā Černobiļā vai Fukušimā.
“Parastajā kodolreaktorā ņem urānu, liek iekšā un tas tur sabrūk. Veidojas enerģija, bet ir ļoti daudz atkritumu. Atkritumi ir galvenā problēma, kas spiež cilvēkus no šādiem reaktoriem atteikties. Šajā gadījumā mēs ņemam ūdeņraža izotopus, kas ir droši. Liekam iekšā, saspiežam un rezultātā iegūstam hēliju, ko var izlaist laukā. Arī neitronus. Tas faktiski sanāk ļoti ekoloģiski,” atklāja pētnieks.
Jauno reaktoru veiksmīgam darbam nepieciešami jauni materiāli, kas darbosies ļoti ekstremālos starojuma un temperatūras apstākļos.
LU pētnieks atzīmēja: “Reaktors sastāv no miljoniem detaļu. Zinātnieki visās valstīs piedalās šajā projektā un pēta katrs savu mazu daļiņu. Mēs ņēmām optiskās komponentes. Notiek reakcija un jāskatās, jāmēra, kas tur notiek. Ir optiskās komponentes – stikli, cauri kuriem nonāk visa informācija detektoros un citās iekārtās.”
Optiskajiem materiāliem jāspēj izturēt visi procesi, kas notiek reaktorā. Latvijas zinātnieki kopā ar kolēģiem no Igaunijas pēta, kas ar šiem materiāliem notiek apstarošanas rezultātā un augstās temperatūrās. Pēta gan eksperimentāli, gan apskata teorētiskā līmenī. Iegūtie dati palīdz paredzēt, kā optiskās daļas reaktorā uzvedīsies, palīdzēs tās uzturēt labā stāvoklī un pagarināt šādu materiālu kalpošanas ilgumu.
