Lai gan daudzus audzējus var veiksmīgi izoperēt un labi ārstēt, tomēr viena liela daļa joprojām ir neatminama mīkla medicīnai un farmācijas nozarei.
"Nelaime ir tā, ka, ja audzējs ir sācis metastazēties, jau veidot metastāzes, tad ir grūtāk, atsevišķos gadījumos pat neiespējami ārstēt. Otra problēma, kas ir medicīnā, ir tā, ka mēs īsti vēl neesam izpratuši, kā šis process notiek. Cīnīties ar kaut ko var tikai tad, ja izpēta mehānismu, kādā veidā vēža šūna pamanās apiet jeb bloķēt organisma imūnsistēmas uzbrukuma, jo imūnsistēma atpazīst vēža šūnas," skaidroja akadēmiķis Ivars Kalviņš.
Ivara Kalviņa vadībā septiņu gadu garumā Latvijā un Polijā veikts pētījums, kas atzīts par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Pētījums padziļina izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Vienkāršoti stāstot – pie vainas ir fermenti, ko pastiprināti izdala audzējs un kuri nogriež no ārējās vēža šūnas virsmas olbaltumvielas, ar kurām cilvēka imūnsistēma iezīmē vēža šūnas. Šie paši fermenti arī piedalās trombu veidošanas procesā.
"Izplatoties pa asinsriti kaut kur kādā mazā asinsvadiņā, ko sauc par kapilāru, aiz sevis aiztrombē mazo kapilāru, un imūnsistēmas šūnas vairs netiek viņai klāt. Tad var augt un vairoties, un veidot savu asinsrites sistēmu, kas tā arī notiek. Lai pārbaudītu, ka tas tā tiešām ir, mēs modelējam, tad uzkonstruējam, tad sintezējām veselu vielu klasi, kura bloķē šos fermentus. Izrādījās, ka mums zināmā mērā ir taisnība," pastāstīja Kalviņš.
Līdz šim pasaulē nebija zināmas un izpētītas vielas, kas selektīvi varētu bloķēt šos fermentus. Tagad tādas ir atklātas. Eksperimentos pierādīts, ka šīs maztoksiskās vielas samazina vēža augšanu un metastazēšanos, kā arī trombu veidošanos.
Kalviņš skaidro, ka "ir jau 22 zināmas fermentu saimes dalībnieces. Katram audzējam ir citādāka. Ja mēs varam bloķēt selektīvi kādu no šīm divdesmit divām, mēs varam arī veidot personalizētu pieeju katram konkrētam pacientam, kā viņu ārstēt."
Šis vērtīgais pētījums un jaunie atklājumi nākotnē varētu kalpot par pamatu jaunu vēža ārstēšanas zāļu izstrādei. "Mēs atrodam iemeslus, cēloņus un regulācijas mehānismus, kurus farmācijas industrija var izmantot zāļu izstrādē," zinātnieku darbu raksturo Kalviņš.
Veicot pētījumus, izrādījās, ka jaunajām vielām ir ietekme ne tikai uz vēža šūnām, bet arī uz gripas vīrusiem. Vairākas farmācijas kompānijas jau ir izrādījušas interesi par šiem pētījumiem un izteikušas vēlmi kopīgi piedalīties padziļinātākā izpētē.
