Uztura speciālisti vienmēr ir apgalvojuši, ka pākšaugi ir ļoti veselīgs produkts, tikai cilvēki bieži vien ikdienā uzņem tos pārāk maz. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki izstrādājuši metodi, kā ikviens tos ikdienā varētu uzņemt krietni vairāk un, galvenais, ar baudu.
Arguments, kāpēc organismam nepieciešamos veselīgos, olbaltumvielām bagātos zirņus un pupiņas ēdam pārāk maz – tie ir ilgi jāgatavo un kuņģim tā ir smaga barība, kas var radīt nepatīkamas gāzes.
“Mēs esam izstrādājuši inovatīvus jaunus produktus, kas ir ērti pagatavojami, ar gariem derīguma termiņiem,” informē LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra vadītāja Sandra Muižniece-Brasava.
Izstrādātas līdz šim nekur nebijušas pākšaugu uzkodas – gan sāļās, gan saldās.
Sāļās var ēst, piemēram, pie alus vai izmantot kā grauzdiņus zupās, savukārt saldās - brokastu pārslu vietā. Izveidoti arī pākšaugu batoniņi un pat pastēte.
Šie produkti ir veselīgi un bagāti ar olbaltumvielām. Jaunie pārtikas produkti veidoti ar modernu pārtikas apstrādes tehnoloģiju palīdzību. Tie tiek nevis karsēti, bet apstrādāti augsta spiediena tehnoloģijā.
“Ja mēs apstrādātu ar temperatūru, tad augstas temperatūras rezultātā mums iet bojā daļa vitamīnu un mikroorganismu. Augstspiedienā mēs saglabājam visu sastāvu, kāds ir produktā,” norāda LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Daina Kārkliņa.
Vienlaikus pētnieki arī strādājuši pie tā, lai jaunie pārtikas produkti nebūtu pārāk smagi mūsu kuņģim.
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētniece Asnate Ķirse piebilst, ka pētījuma vajadzībām ir “mākslīgais kuņģis, ar kura palīdzību mēs pētām, kā produkti tiek sagremoti cilvēka organismā”.
“Pētījuma rezultāti ir iepriecinoši. Mēs spējam sagremot lielāko daļu no pākšaugu olbaltumvielām pēc šīm apstrādēm,” stāsta pētniece.
Pākšaugu izstrādājumi izraisījuši jau potenciālo investoru interesi.
“Mums ir ražotāji, investori izrādījuši interesi. Ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu investori. Šobrīd ir sarunu procedūras, kādā veidā mēs šos produktus komercializēsim un kādā veidā tie varētu nonākt līdz veikalu plauktiem,” atzīst Sandra Muižniece-Brasava.
