"Mūsu laboratorija jau labu laiku pēta nopietnu diabēta ārstēšanas problēmu. Ne visi diabēta pacienti reaģē uz medikamentiem, kas viņiem tiek doti. Jau labu laiku ir zināms, ka to ietekmē ģenētika, bet mēs savos pētījumos izlēmām iet tālāk un paskatīties, kāda ietekme uz medikamentu atbildes reakciju ir tādai lietai kā mikrobiomam un dažādām smalkām norisēm cilvēka organismā," stāstīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā Kloviņa vadībā tiek pētītas dažādas baktērijas, kas dzīvo ikvienā no mums. Tām ir milzīga ietekme arī cukura diabēta pacientu ārstēšanā.
"Mums ir miljardiem baktēriju visā mūsu organismā. Mikrobioms ir baktēriju un to ģenētiskā materiāla kopums kādā lokācijā.
Mums ir ādas mikrobioms, deguna un mutes mikrobioms, un mums ir arī zarnu mikrobioms. Tas ir viens no visbagātīgākajiem, daudzveidīgākajiem, vissarežģītākajiem,"
atzina Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Ilze Elbere.
Un tieši zarnu trakta mikrobioms arī bija galvenais Latvijas zinātnieku pētījuma objekts.
Tas ir ļoti apjomīgs pētījums, kas tiek īstenots kopš 2010. gada. Tajā iesaistīti gan molekulārbiologi, gan ģenētiķi, gan ārsti, gan 2. tipa cukura diabēta pacienti.
Pēc deviņu gadu darba sasniegti rezultāti, kas nākotnē ļaus palīdzēt ārstiem izvēlēties efektīvākos medikamentus un mazināt blaknes, kas bieži vien rodas no zāļu lietošanas.
"Tas, ko mēs esam atraduši, var ļoti palīdzēt ārstam pieņemt lēmumu brīdī, kad tiek izrakstīti medikamenti. Ja cilvēkam, piemēram, ir ne tas labvēlīgākais mikrobioma sastāvs, tad ārsts var pieņemt lēmumu izvēlēties citu medikamentu vai izvēlēties probiotiķus, kas var uzlabot mikrobioma sastāvu, un cilvēks labāk reaģēs uz iedotajām zālēm," klāstīja Kloviņš.
Vienlaikus pētījuma laikā uzmanība ir pievērsta arī cilvēku gēniem. jāsaprot, ka mikrobiomu cilvēka organismā ir iespējams mainīt, piemēram, dzīvojot veselīgāk, bet ģenētisko materiālu mainīt nevar.
"Mēs esam izpētījuši, ka jau pirms medikamentu lietošanas pēc gēnu aktivitātes profiliem mēs varam identificēt personas, kurām terapija strādās, un tās personas, kurām šī terapija nestrādās. Tāpat dažādas mutācijas var ietekmēt dažādu medikamentu efektivitāti. Nākotnē, balstoties uz ģenētisko profilu, mēs varētu rekomendēt izvēlēties kādu citu terapiju, alternatīvu," atzina Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova.
Iespējams, Latvijas zinātnieku veiktais pētījums nākotnē kalpos par pamata efektīvākai cukura diabētu pacientu ārstēšanai visā pasaulē.
