Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 4. sērija

Izziņas impulss

«Izziņas impulss» 6. sērija

«Izziņas impulss» 5. sērija

Latvijas zinātnieki pēta pašmāju ogas «jaunības eliksīra» izstrādei

Pēc sulas spiešanas pāri paliek spiedatliekas, kuras nereti tiek izmestas konteinerā. Latvijas Universitātes zinātnieki teiks, tas nav īsti pareizi, jo spiedatliekās ir ļoti daudz vērtīgu un veselīgu vielu.

Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātņu nodaļā pēta Latvijā pieejamo ogu – melleņu, dzērveņu un brūkleņu – bioloģiski aktīvās vielas. No ogām tiek izdalīti polifenoli, kā arī ogu lipīdi un vaski. Tas viss kalpo par pamatu, vienkāršiem un tēlainiem vārdiem sakot, jaunības eliksīra izstrādei.

“Šīs ir spiedpaliekas, kas paliek sulas ražotājiem pāri. Tas, ko viņi dara, viņi klasiski tās izmet vienkārši ārā. Tas, ko mēs darām, mēs paņemam šīs spiedpaliekas, izžāvējam, tālāk mēs tās maļam un pēc tam velkam ārā antioksidantus un citas labas lietas,” rāda LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātniskais asistents Lauris Arbidans.

Pēc spiedpalieku samalšanas, iegūtais pulveris tiek ekstraktēts. Zinātnieki norāda, ka

pašas vērtīgākas vielas visās ogās būtībā ir miziņās un sēklās, nevis saldajā daļā.

Bet bieži vien tieši šīs daļas tiek izmestas ārā.

“Ekstrakcija ir process, kad mēs kaut ko no kaut kā izvelkam ārā. Mēs karstu ūdeni uzlejam virsū tējai, to mēs arī varam saukt par ekstrakciju. Šeit mēs karstu spirtu uzlejam virsū ogām, un tā arī ir ekstrakcija. Tas, ko mēs iegūstam, ir ekstrakts,” skaidro Arbidans.

Universitātē tiek pētītas vairākas ekstrakcijas metodes, cenšoties atrast labāko.

Ļoti labus rezultātus iespējams sasniegt, ja ekstrakcija notiek ar ultraskaņas palīdzību.

“Mēs izmantojam ogas, šajā gadījumā mellenes. Mēs tās liekam spirtā, un šādā traukā gremdējam iekšā ultraskaņas zondi. Ultraskaņas zonde taisa vibrāciju un sašķeļ ogu šūnas. Šādā veidā no šūnām iznāk ārā visas nepieciešamās vielas, kuras mēs pētām un kuras mums ir vajadzīgas,” stāsta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātniskais asistents Viesturs Ozols.

Tālāk iegūtais ekstrakts tiek attīrīts gan no pievienotā spirta vai hloroforma, arī no cukura un visām skābēm. “Lai iegūtu pulveri, mēs izmantojam šo iekārtu, tas ir izsmidzināšanas žāvētājs. Mūsu paraugs augtā spiedienā tiek iesūkts pa caurulīti, pēc tam izsmidzināts ārā ļoti smalkā aerosolā. Ar gaisa plūsmu paraugs tiek izžāvēts un sakrājas pudelē,” skaidro LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātniskais asistents Linards Kļaviņš.

Rezultātā no jauna iegūst pulveri, kas ir līdzīgs tam, kāds bija pašā procesa sākumā. Tikai tagad tas ir koncentrēts un gaisa ietekmē nesamirks. Tas garšo saldi skābeni. 

Tiesa, pulveris nav paredzēts ēšanai karotēm. “Šādu pulveri var likt klāt pārtikai vai kapsulās un lietot uzturā,” stāsta Kļaviņš.

Vienā mazā karotītē ar ekstraktu varētu būt ap 100 gramiem melleņu. Pulveris ļoti labi šķīst ūdeni, tam ir arī izcila krāsa, par ko sajūsminās pārtikas industrija. Ir gan krāšņi, gan veselīgi.

Universitātē tiek pētīts, kā šādi ekstrakti ietekmē cilmes šūnu spējas pārveidoties citu šūnu veidā. “Esam novērojuši to, ka atšķirīgas bioloģiski aktīvas vielas, kas atrodamas ogu ekstraktos, veicina kaulaudu vai skrimšļaudu veidošanos vai pat spēj samazināt taukaudu veidošanos. Tas varētu tikt lietots kā dabisks pretaptaukošanās medikaments,” norāda LU Medicīnas fakultātes pētniece Līga Saulīte.

Ekstrakti varētu kalpot kā labs līdzeklis dažādu iekaisumu mazināšanā, no tiem varētu ražot pretapdegumu krēmus. Tie varētu palīdzēt arī, piemēram, diabēta slimniekiem, jo pēc maltītes palīdz kavēt cukura nonākšanu asinīs. Sākotnējie pētījumi arī rāda, ka ekstrakti nāk par labu taukainām aknām.

“Tas ir ļoti svarīgi cilvēkiem ar aptaukošanos. Taukainā akna arī ir nevēlama blakus parādība pēc daudzu zāļu lietošanas. Mūsdienās pret to nemaz īpašu sintētisko zāļu nav un to mēģina novērst ar dabas līdzekļiem,” zina stāstīt LU Medicīnas fakultātes profesore Ruta Muceniece.

Un visbeidzot - par jaunības eliksīru. “Ekstraktos esošie polifenoli ir antioksidanti, kas aizsargā mūsu DNS no bojāšanās. Bojāšanās ir novecošana,” skaidro Linards Kļaviņš.

Lai gan liela daļa pētījumu vēl ir procesā, radītas jau pirmās ekstraktu kapsulas. “Esam jau paspējušu radīt gatavu produktu no melleņu ekstrakta. Kapsulas jau ir saražotas, un  tagad meklējam pierādījumus par efektivitāti.

Mūsu ideja ir pārbaudīt šo ekstraktu uz novecošanās aizkavēšanu,” stāsta LU pētnieks Uģis Klētnieks.

Tādējādi mūsu zinātniekiem no nevienam nevajadzīga blakusprodukta, kas rodas sulas ražošanā, izdevies radīt ekstraktu, ko varēs izmantot gan pārtikas industrija, gan farmācijas nozare.

1 komentārs
Kremilek Rukis
Jauki, ka ļaudis rosās, bet - no kurienes tik vareni dati? Skrimšļaudi, aknas, aptaukošanās.. Nu, neticu, ka jau ir klīniskie pētījumi! Vai varbūt žurnālists nesaprata?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti