Panorāma

Panorāma

Panorāma

Maestro svin 84. dzimšanas dienu

Soli tuvāk kosmosa mīklas atminējumam

Latvijas zinātnieki palīdz spert soli tuvāk kādas kosmosa mīklas atminējumam

Latvijas zinātnieki palīdzējuši spert nozīmīgu soli tuvāk kādas kosmosa mīklas atminējumam. Izdevies noteikt atrašanās vietu vienam no īpaši spēcīgiem ārpus mūsu galaktikas uzliesmojumiem, kuru cēlonis pētnieku prātus nodarbina jau 10 gadus. Atklātā informācija dod pamatu tālākiem pētījumiem. 

32 metrus platā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra antena darbojas teju bez apstājas, un pavisam nesen ar tās palīdzību izdevies noteikt atrašanās vietu vienam no vairākiem simtiem ātro radio uzliesmojumu. Tie ir ļoti īsi, bet neaprakstāmi spēcīgi signāli, kas citās galaktikās pirmo reizi tika konstatēti pirms desmit gadiem. Kas tos rada, zinātnieki nezina, bet skaidrs, ka tas ir kas iespaidīgs. 

"Tas signāls, kuru mēs fiksējam, ir milisekundes, bet pa to laiku izdalās enerģija, ko Saule izdala desmitos tūkstošos gadu. Doma bija, ka tas ir kāds katastrofisks notikums, piemēram, divu neitronu zvaigžņu kolapse vai melnā cauruma iztvaikošanas process, kas varētu būt nejaušs un vienreizējs," stāsta Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs.

Tomēr šīs versijas zinātnieki apgāza, kad vairākās vietās izdevās fiksēt atkārtotus uzliesmojumus. Uz tiem tad arī tagad koncentrēta visa uzmanība, bet problēma – ar vienu radioteleskopu iespējams noteikt tikai virzienu, no kura signāls nāk, bet ne tā sākumpunktu. Tādēļ izveidots daudz spēcīgāks tīkls, kurā saslēgtas antenas no deviņām dažādām valstīm, arī Latvijas.  

"Kad notika šī iestāšanās EVN (Eiropas radioastronomijas novērojumu tīkls), tad mēs domājām, ka mūs uzņems kā asociatīvos biedrus, bet mūsu kolēģi no citām valstīm, ieraugot, ko mēs esam padarījuši, kas ir paveikts, uzņēma mūs kā pilnvērtīgus biedrus uzreiz," norāda Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš.

Pētījuma laikā ik nedēļu veikti divi līdz trīs novērojumi, katrs pa astoņām stundām. 

"Problēma, ka grūti pateikt, vai tas notikums būs vai nebūs, attiecīgi mēs vienkārši skatāmies vairākos punktos, rakstām datus un ceram, ka tas būs atkārtots un mēs redzēsim kaut ko," turpina Bezrukovs.

Ejot cauri milzīgajiem novērojumos savākto datu blāķiem, izdevies noteikt viena uzliesmojuma vietu, kas izrādījusies īpaši tuvu Zemei.

"Tas notiek no vienas galaktikas, kas atrodas kādu pusmiljardu gaismas gadu [attālumā], salīdzinoši netālu. Kosmoloģijas distancēs tas ir tuvu. Līdzīga mūsu Piena  Ceļa galaktikai, kas ir pietiekoši maza, un mēs viņu varam redzēt," skaidro Bezrukovs.

Uzliesmojuma atrašanās vieta devusi zinātniekiem atspēriena punktu tālākiem šīs parādības pētījumiem. 

2020. gadā antena šim pētījumam ir rezervēta jau uz 800 stundām, un vispār viss Ventspils radioastronomiskais centrs šajā gadā dažādiem pētījumiem ir rezervēts uz ilgāku laiku, nekā gada laikā vispār ir, tāpēc liels atslogojums ir 2015. gadā renovētā mazā antena.

"Teleskopi ir pilnībā noslogoti, zinātnieki var pierakstīties un konkrētā laikā veikt savus pētījumus," saka Krēsliņš.

Piemēram, šonedēļ parakstīts līgums par komerciālu sadarbību ar Zviedrijas Kosmosa korporāciju, kurai pašai ir mazāka izmēra antena.

"Interese par tālajā izplatījumā notiekošo arvien aug, attiecīgi mēs gribam izmantot lielākas antenas. Tās, kas ir šeit, tam būtu izcili piemērotas," atzīst Zviedrijas Kosmosa korporācijas pārstāvis Leifs Esterbū.

Bet par mūsu un citu valstu zinātnieku kopīgo atklājumu vēsta arī starptautiskā prese, gan piebilstot – jaunatklātā informācija sarežģīto mistēriju samudžinājusi vēl vairāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti