Rīta Panorāma

Telefonintervija ar veselības ministru Danielu Pavļutu

Rīta Panorāma

Laika ziņas

No kafijas biezumiem rada granulas un briketes

Latvijas zinātnieki no kafijas biezumiem rada granulas un briketes

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki pētnieka Andreja Šiškina vadībā no kafijas biezumiem ražo granulas, ar kurām iespējams apkurināt ēkas vai arī attīrīt notekūdeņus.

Šiškins RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē kopā ar kolēģiem un uzņēmumu “Koffeco” strādā pie kafijas biezumu un citu atlikumu pārstrādes tehnoloģijas. Nevis izmest, bet pārstrādāt tā, lai labumu no tā gūst visa sabiedrība.

“Mēs izmantojam arī kafijas mizas. Izrādās, mums ir kafijas grauzdētavas, kurām ir tādi atlikumi. Izmantojot ne tikai šīs, bet arī citas piedevas, mēs izgatavojam granulas apkurei. Ir prototipi, kur mēs testējam kurināmos blokus,” stāstīja Šiškins.

Statistika rāda, ka gadā Latvijā  tiek importēti seši miljoni tonnu kafijas.

RTU zinātnieki izpētījuši, ka granulām, kas veidotas no kafijas biezumiem, ir lielāks blīvums un tās nodrošina labāku siltumatdevi.

“No viena kilograma kokskaidu granulām un kafijas granulām mēs varam dabūt līdz pat 20% lielāku siltuma atdevi,” paskaidroja zinātnieks.  

Ar granulām vēl jāveic tālāki pētījumi. Tikmēr no kafijas biezumiem veidotās briketes jau šogad varētu parādīties tirdzniecībā.

Šobrīd Šiškins arī pēta, kā kafijas biezumus varētu izmantot notekūdeņu attīrīšanai no ķīmiskām vielām: “Paņemam kafijas granulas ar citu receptūru, pakļaujam termiskai apstrādei, un tās kļūst gandrīz par, nebūtu korekti teikt, bet aktivēto ogli. Par oglekļa struktūru ar ļoti izvirzītu virsmu.”

Paralēli tam Šiškinam kopā ar kolēģiem universitātē izdevies no kafijas biezumiem radīt tabletes, kuras ļoti labi var izmantot, piemēram, grila vai kamīna iekuram.

Pērn Šiškins aizstāvēja savu disertāciju. Kolēģi stāsta, ka viņš ir tik hiperaktīvs, ka disertācijas aizstāvēšanas process viņam prasīja desmit gadus. Viņš var vienlaicīgi darīt 10–20 darbus un galvenais – to visu veikt kvalitatīvi.

“Ikdienā ļoti daudz sarunājas ar kolēģiem. Viņam ļoti patīk runāt, kaut ko interesantu stāstīt no savas pieredzes, vai arī kaut ko interesantu ir izlasījis, kādas publikācijas, vai kaut ko dzirdējis video vai kādā konferencē,” stāstīja vecākais laborants Vitālijs Abramovskis.

RTU Biomaterālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča pauda, ka Šiškins esot visur: “Ja dzird kādu skaļi laboratorijā runājam, tad tas ir Andrejs. Ja kāds kaut kur aktīvi ņemas, trauki plīst, tad tas ir Andrejs. Neatlaidība, kas viņam ir, ir iznesusi cauri visiem šiem gadiem, piespiedusi aizstāvēt disertāciju un kļūt par ļoti nobriedušu un izcilu zinātnieku.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt