Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē ir Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) radītie jaunie materiāli, kas pamatā veidoti no lauksaimniecības produktu atkritumiem.
Šādā veidā tapušas gan jaunas tintes 3D printeriem, gan siltināmais materiāls, gan jauna veida plēves.
Biomasas atkritumu pārveidošana ilgtspējīgos bioplastmasas produktos. Tā sauc pētījumu, ko īstenojusi Rīgas Tehniskā universitāte un kas atzīts par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
“Mūsu zinātniskās grupas pētījums saistīts ar dažādu bioproduktu un biomateriālu iegūšanu no lauksaimniecības atkritumiem. Mēs izmantojam salmus, kas paliek uz lauka, izmantojam eļļas, kas pagatavotas Latvijā. Šos produktus mēs pārvēršam jaunos, inovatīvos materiālos,” skaidroja RTU zinātnieks Sergejs Gaidukovs.
Viens no materiāliem iegūts, izmantojot tādu lauksaimniecības produktu pārpalikumu kā kaņepju stumbrus.
“Sākotnēji tie ir kā lauksaimniecības atkritumi. Mēs tos samaļam, panākam, lai ir nanošķiedras. Pēc tam, izmantojot papildus citas pildvielas, kas nāk no papīra ražošanas vai koksnes atkritumiem, mēs varam iegūt atpakaļ vieglas putas,” stāstīja RTU pētnieks Sergejs Beļuns. Šo jauno, ļoti vieglo materiālu var izmantot siltināšanā vai kā skaņas izolatoru.
Tikmēr pētniece Anda Barkāne strādā ar augu eļļām. Tās ķīmiski apstrādājot, tiek iegūti videi draudzīgi sveķi.
“Beigās mēs iegūstam šādu tinti, kas ir ļoti līdzīga pašai eļļai, kuru iekšā lejam 3D printeros, kas strādā ar UV gaismas palīdzību. Šobrīd pieejamie 3D printeri lieto komerciālās tintes, kas visas ir veidotas uz naftas bāzes. Tās ir kaitīgas gan printējot, jo izdalās dažādi tvaiki, gan pati ražošana ir kaitīgāka, un pēc tam šie produkti nesadalās. Mēs mēģināsim komerciālās tintes aizstāt ar bioloģiskajām tintēm,” atklāja pētniece Barkāne.
RTU zinātnieki radījuši arī videi draudzīgu plēvi, ko iespējams izmantot gan ierasto iepirkumu maisiņu vietā, gan citos pārtikas iepakojumos, gan kā materiālu siltumnīcām.
“Tā spēj dabā biodegradēties, sadalīties un tādējādi novērst, ka mums ir atkritumi, kuri paliek uz simtiem, tūkstošiem gadu. Šie materiāli ir izveidoti, lai risinātu tādas problēmas kā piesārņojums jūrās, augsnē, mežos un tamlīdzīgi,” stāstīja RTU pētnieks Oskars Platnieks.
“Ja kaut vai novēršam apkārtējai videi nedraudzīgu materiālu pielietošanu iepakojumos, tad mēs [jau] atrisinām milzīgu problēmu apkārtējās vides sargāšanas kontekstā,” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Universitātē stāstīja, ka par jaunajiem materiāliem jau interesējas Latvijas uzņēmumi, kuri, iespējams, nākotnē būs gatavi uzsākt to rūpniecisku ražošanu.
