No platību apjoma upenes un citi Ribes ģints augi, piemēram, jāņogas, ir otrie populārākie Latvijā audzētie augļaugi aiz ābelēm.
LZA prezidents Ivars Kalviņš pauda: "Mums visiem garšo augļi un ogas. Mēs reti aizdomājamies, ka ogulāji tāpat kā cilvēki slimo. Un slimo ar vīrusu slimībām, arī viņiem ir parazīti."
Upeņu ražu bieži vien posta pumpurērces un upeņu reversijas vīruss. Šī problēma konstatēta gan Latvijā, gan daudzās citās pasaules valstīs.
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Arturs Stalažs skaidroja attēlus: "Mēs ekrānā redzam upenes pumpura griezumu, kur šie baltie dzīvnieki ir pumpurērces. Viņu skaits upenes pumpuros pēc literatūras datiem varot sasniegt 30 000. Paši augi neaiziet bojā, bet augi vienkārši veģetē un ogu ir ļoti maz."
Zinātnieki atklājuši, ka daļa šķirņu un sugu inficējas ļoti ātri, bet daļa – vairākus gadus vēlāk. Tas nozīmē, ka cīņā ar pumpurērcēm un vīrusiem talkā var nākt selekcija.
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Gunārs Lācis atzina: "Tas ir labāk, nekā pielietot ķīmiju, jo jebkurš dabīgais aizsardzības mehānisms ir labāks nekā ķīmiskais. Tas ir ilgtspējīgāks, kaitēkļiem viņu ir grūtāk pārvarēt, un, protams, piesārņojums nerodas."
Dārzkopības institūta un Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniekiem apvienojot spēkus, Latvijā vairāku gadu garumā noticis vērienīgs pētījums.
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Inga Moročko-Bičevska skaidroja: "Mērķis ir orientēts uz rezistentu šķirņu selekciju. Lai rezistences selekcija veiksmīgi noritētu, ir jāzina visi aspekti. Gan pats kaitīgais organisms – pumpurērce un vīrusi, gan paša auga ģenētika."
Bet Gunārs Lācis piebilda: "Mēs veicām invadēšanas pasākumus. Eksperimentālos augus mēs invadējām ar pumpurērcēm un pēc tam veicām to ģenētisko analīzi."
Savukārt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Ina Baļķe paskaidroja: "Izmantojām nākamās paaudzes sekvencēšanu, ar kuras palīdzību var noteikt ģenētiskās atšķirības starp upenēm. Ja mēs ņemam inficētu vai neinficētu augu un salīdzinām savā starpā uzņēmīgu un neuzņēmīgu augu, tad var atrast atšķirības gēnos, kas varētu būt rezistentie gēni."
Tā soli pa solim, vairāku gadu garumā pētot un inficējot augus, zinātnieki, atklājot jaunus aizsardzības mehānismus, izstrādājuši selekcijas metodes,
lai nākotnē radītu izturīgākas šķirnes pret pumpurērcēm un upeņu reversijas vīrusu.
