Pētījumi notiek īpaši aprīkotā laboratorijā, kurā maksimāli samazināts apkārtējā vidē esošo putekļu daudzums.
“Putekļi nav mūsu draugs, jo tie var nogulsnēties uz dažādiem optiskiem elementiem un tādā veidā viņus bojāt. Lai pasargātu mūsu iekārtas un tās ilgāk varētu strādāt, mēs cenšamies no putekļiem izvairīties,” stāsta LU Cietvielu fizikas institūta pētnieks Jurģis Grūbe.
“Stikla keramika ir tāds materiāls, kur mums ir stikls kā pamata viela, bet tur iekšā mēs esam iemācījušies izaudzēt maziņus, maziņus kristāliņus. Ja mēs salīdzinām ar cilvēka matu, tad tas ir 1000 reižu mazāks nekā cilvēka mata diametrs,” atklāj Jurģis Grūbe.
Bija ļoti būtiski šos kristālus iestrādāt stikla apvalkā. Un ne jau tikai caurspīdīguma dēļ.
“Šie kristāliņi vieni paši bez stikla apkārtnes būtu nestabili un labi nefunkcionētu,” skaidro LU Magnētiskās rezonanses spektroskopijas laboratorijas vadītājs Uldis Rogulis.
Kristālu ražošana pasaulē nav nekas jauns, un tā tiek plaši pielietota arī rūpniecībā. Latvijas zinātnieki izstrādājuši jaunu metodi caurspīdīgo kristālu ieguvei. Pilnveidojot tehnoloģiju, nākotnē tā varētu kļūt par ekonomiski izdevīgu un noteikti padarītu ātrāku kristālu radīšanas procesu.
“Potenciālajam ražotājam mēs varētu piedāvāt tehnoloģijas, kas ir vienkāršākas,” saka Uldis Rogulis.
Bet kur šādu stikla keramiku varētu pielietot praksē?
Jurģis Grūbe skaidro, ka ar to var dabūt balto gaismu. “Mēs laižam virsū LED starojumu, laižam uz mūsu materiālu, un mūsu materiāls LED starojumu pārkonvertē baltā gaismā. Otra lieta ir infrasarkanā stara pārveidošana. Mēs laižam virsū infrasarkano gaismu, un pēc tam šajā materiālā notiek process, kas šo starojumu konvertē cilvēka acij redzamā. Infrasarkano mēs ar aci iepriekš neredzējām,” stāsta Grūbe.
Stikla keramiku nākotnē varētu izmantot, piemēram, LED diožu pārklājumu ražošanā. Un šeit jāatceras, ka bez LED diodēm mūsu dzīve vairs nav iedomājama, tās ir visapkārt mums.
