Latvijas zinātnieki dosies ekspedīcijā uz Svalbāru

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šī gada augustā Latvijas zinātnieki dosies ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, lai līdz šim tālākajā vietā uz ziemeļiem pētītu tās ledājus un pieledāja vidi, turpinot attīstīt polāro pētījumu jomu Latvijā, paziņojuma medijiem informēja viens no ekspedīcijas dalībniekiem Kristaps Lamsters.

Šī būs jau sestā zinātnieku ekspedīcija uz Arktiku, bet pētījumi Svalbārā notiks pirmoreiz.

Līdz šim īstenotas ekspedīcijas Islandē, Grenlandē un Antarktikā. Par ekspedīciju uz Antarktiku skatāma dokumentāla filma “Antarktīdas vilinājums” vietnē “Youtube”.

Ekspedīcijā dosies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeologi un pētnieki Dr. ģeol. Kristaps Lamsters,  Dr. ģeol. Jānis Karušs, doktorants Pēteris Džeriņš un zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons.

Ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā (Polija) polārstacija, kura atrodas uz arhipelāga lielākās salas – Špicbergenas. Tā ir lielākā Norvēģijas sala, kas novietota aptuveni starp Norvēģiju un Ziemeļpolu, un tā būs līdz šim tālākā vieta uz ziemeļiem, kur latvieši pētījuši ledājus.

60% no Svalbāras arhipelāga klāj ledāji, starp kuriem daudzus var dēvēt par pulsējošiem ledājiem. Pēc vairākus desmitus vai līdz pat 150 gadu perioda šie ledāji uzvirzās dažu gadu garumā ar ātrumu, kurš var sasniegt vairākus desmitus metru dienā.

Lai gan lielākā daļa ledāju atkāpjas klimata pārmaiņu ietekmē, pulsējošu ledāju uzvedība joprojām ir līdz galam neizskaidrots fenomens. Pielietojot tādas ģeofizikālās pētījumu metodes kā radiolokāciju un mikroseismiku, zinātnieki veiks mērījumus, lai noskaidrotu ledus biezumu, termālo struktūru un zemledāja/iekšledāja noteces tīkla attīstību. Ar bezpilota gaisa kuģu un ģeoradara palīdzību tiks izveidoti zemledāja un ledāja virsmas trīsdimensionāli modeļi, kas ļaus izprast gan ledāju dinamiku pagātnē, gan prognozēt nākotnes tendences.

Pieledāja teritorijā zinātnieki ievāks paraugus, lai analizētu plaša diapazona noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) klātbūtni. Iegūtie rezultāti ļaus raksturot tieši tādu NOP klātbūtni, kuriem raksturīga migrācija caur atmosfērā esošajiem aerosoliem, kā arī sniegs padziļinātu informāciju par ķīmisko „pirkstu nospiedumu”, kuru atstāj specifiska NOP grupas savienojumu klase – hlorētie parafīni.

Ekspedīcijas galvenais atbalstītājs – SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti