Rīta Panorāma

Intervija ar tieslietu ministra amata kandidātu Jāni Bordānu

Rīta Panorāma

Intervija ar Eiropas komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski

Latvijas zinātnieki cilvēka šūnās atklāj neparastas DNS formas

Latvijas zinātnieki cilvēka šūnās atklāj neparastas DNS formas

Cilvēka šūnās atrasta neparasta DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Šis ir viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā.

Latvijas zinātnieki, vienkāršiem vārdiem sakot, ir atklājuši jaunu DNS formu, kas nākotnē varētu kalpot dažādu slimību ārstēšanai.

Pētījumi veikti Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, sadarbojoties Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem. Cilvēka organisms sastāv no šūnām, un viena no šūnas sastāvdaļām ir DNS. Jau ļoti sen ir atklāts, ka DNS sastāv no dubultas spirāles ar A formu un B formu. B forma līdz šim ir pētīta salīdzinoši daudz, bet A forma krietni mazāk.

“Mēs atklājām, ka, spriežot pēc mūsu datiem, A formai ir vieta šūnas kodolā, specifiskās vietās. Tā nosaka iepakojumu un, iespējams, tai ir transporta funkcija,” skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Jekaterina Ērenpreisa.

Tādējādi Latvijas zinātniekiem izdevies atklāt jaunas formas DNS cilvēka organismā. Līdz šim tā bija zināma tikai vīrusos un sausajā raugā. To apliecina LU Medicīnas fakultātes asociētais profesors Tūrs Selga: “Tas ļoti īpatnējais ir DNS iesaiņojums no ārpuses.

Par šāda veida DNS nebija zināms, ka tas attiecas uz cilvēkiem.”

“Šī A forma ir cietāka, kristāliskāka un var veidot struktūru, kas līdzīga zobratam. Mums ir daži novērojumi, kas liecina, ka tas var griezties ap kodolu un izvadīt sadalītu DNS uz tvertni, kur tā tiek sagremota citoplazmā,” skaidro Ērenpreisa.

“Šis pētījums mums ļauj spriest par to, kā funkcionē ģenētiskās informācijas pārnese, kā tā tiek regulēta šūnas kodolā,” norāda LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Tālivaldis Freivalds.

Kā jau tas nereti gadās, zinātne par šo atklājumu var izteikt pateicību nejaušībai. “Pie mums bija ieradušies reklamēt mikroskopu ražotāju pārstāvji. Mēs tikko bijām veikuši eksperimentu un aiznesām šūnas uz mikroskopu izpētīt,” stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laborants Jēkabs Krīgerts.

Uzņemot bildes, paraugi vēl īsti nebija gatavi, tie nebija nožāvēti, bet tieši tajā brīdī zinātniekiem izdevās veikt pārsteidzošo atklājumu. Veicot tālākus pētījumus, jauniegūtos datus nākotnē varētu  izmantot vēža ārstēšanai vai pret ģenētiskām saslimšanām.

2 komentāri
Vīva Ieviņa
Šis komentārs gan bija citam rakstam, atvainojiet, nevaru izdzēst.
Vīva Ieviņa
Reiz sensenos laikos, kad vēl savus bērnus mēdzu vakcinēt, manējais visai smagi saslima ar masalām, kaut bija pret tām "pareizi" vakcinēts. Kad izteicu par to pārsteigumu savai toreizējai ģimenes ārstei, viņa paskaidroja, ka esot divi masalu veidi, vakcinējot pret vienu, bet saslimis esot ar otru. Toreiz man vēl nebija visas šodienas pieredzes un zināšanu, es mēģināju viņai ticēt. Kāds paziņa pēc ērces koduma diezgan spēcīgi saslima ar encefalītu, bet, tā kā bija pret to vakcinēts, tad oficiālā versija bija, ka tā esot sagadīšanās, un tas neesot ērču encefalīts, bet vienkāršais encefalīts. Man šķiet, ka būtu svarīgi arī uzzināt patiesos datus, kurā grupā saslimstība ar konkrēto slimību ir mazāka, kurā lielāka - vakcinēto vai nevakcinēto vidū. Kurā bērnu/jauniešu grupā vispārējais veselības līmenis ir augstāks - vakcinētajiem, vai tomēr - nevakcinētajiem. Akk, labi saprotu, ka patiesos datus ir gandrīz neiespējami iegūt, jo...
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti