Lauksaimniecībā izmantotie minerālmēsli ir galvenais iemesls pārāk augstai slāpekļa koncentrācijai ūdenstilpnēs. Tā ir īpaši augsta tieši Lielupes upju baseina apgabalā, jo apkārtnē notiek intensīva lauksaimniecība. Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Solveiga Kadiķe stāsta, ka slāpekļa savienojumi ir barības vielas dažādiem dzīviem organismiem. Šo procesu sauc par eitrofikāciju. Un tieši tas negatīvi ietekmē dabisko vidi ūdenstilpnē.
"Tā ir barības viela. Principā var teikt, ka mums jūra ir pārbarota. Mēs [piesārņojam] ar savu minerālmēslojumu lietojumu, kas pēc tam izskalojas, - minerālmēsli ir viegli šķīstoši, un viņi aizskalojas, it īpaši, ja ir intensīvi nokrišņi, kā mums te bija pāris gadus atpakaļ. Un tad aļģītes to slāpekli uzreiz dabū un ātri sāk augt," pauda Kadiķe.
Vēl slāpeklis ietekmē arī globālo sasilšanu. Liela daļa vielas izgaro gaisā oksīdu veidā, kas ir ļoti spēcīgas siltumnīcas efekta gāzes. Pētniece uzsver, ka slāpekļa koncentrācija tuvākajos gados paaugstināsies, neskatoties uz pasākumiem, ko veic, lai tā nebūtu. Tas skaidrojams ar zilaļģu savairošanos, jo tās spēj piesaistīt slāpekli arī no gaisa. Ilgtermiņā gan šiem līmeņiem vajadzētu kristies. Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Anete Kubliņa uzsver, ka augstās slāpekļa koncentrācijas sekas varētu būt bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
"Pirmkārt, mēs varam domāt par to, kā samazināt slāpekli jau tā rašanās avotā. Piemēram, mazāk lietot gaļas produktus, piena produktus, līdz ar to būtu arī jāsamazinās lopkopībai pēc piedāvājuma–pieprasījuma principa. Mēs varam arī veicināt bioloģiskās lauksaimniecības lietošanu, jo tur slāpekļa minerālmēslus ir aizliegts lietot," norādīja Kubliņa.
Lai apzinātu un rastu risinājumus šai problēmai, Latvijas un Igaunijas zinātnieki radījuši virtuālu rīku slāpekļa plūsmas modelēšanai. Ar to var identificēt galvenās plūsmas, tā avotus un izvērtēt to samazinošos pasākumus. Tas radīts, lai varētu izstrādāt vienotu vides politiku situācijas uzlabošanai Rīgas jūras līcī. Gada laikā tajā ieplūst gandrīz 70 tūkstoši tonnu slāpekļa, kas veicina ūdenstilpju aizaugšanu un pazemina ekoloģisko kvalitāti gan iekšzemes ūdeņos, gan Baltijas jūrā.
"Mērķis ir nodrošināt trīs funkcijas. Viena ir izglītojošā funkcija. Kad mēs saprotam, kas ir slāpekļa budžets, kā veidojās, kādas ir galvenās plūsmas gan tautsaimniecības iekšienē, gan plūsmas no tautsaimniecības uz iekšējo vidi. Otrais mērķis ir demonstrējošs, kad mēs parādām, kā tās plūsmas veidojās. Un trešais mērķis ir kā atbalsta rīks, ar kura palīdzību var rēķināt dažādu slāpekļa plūsmu samazināšanas iespējas gan uz atmosfēru, gan uz hidrosfēru," stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētniece Inga Grīnfelde.
Virtuālo rīku izmantot var ikviens interesents. Tas bez maksas pieejams Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājaslapā. Šobrīd gan pieejama tikai nepilnā rīka versija. Tas tiks pilnveidots līdz mēneša beigām.
