Latvijas pētnieki testē jaunus līdzekļus smiltsērkšķu pasargāšanai no raibspārnmušas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki testē jaunus augu aizsardzības līdzekļus, lai nākotnē pasargātu smiltsērkšķus no raibspārnmušas. Pēc 2021. gada audzētāji nevarēs lietot insekticīdu, kas līdz šim palīdzējis kaitēkli apkarot, jo to, līdzīgi kā daudzus citus dabai kaitīgos preparātus, aizliegusi Eiropas Savienība.

Lai arī tiek meklētas citas metodes, pētnieki vienlaikus norāda, ka lauksaimnieki pārlieku ilgi ir paļāvušies uz ķīmiskiem līdzekļiem un dabas aizsardzības tendences pieprasa meklēt agrotehniskus veidus, kā ierobežot kaitēkļus bez insekticīdiem.  

Latvijas pētnieki testē jaunus līdzekļus smiltsērkšķu pasargāšanai no raibspārmušasSintija Ambote

    Smiltsērkšķu laukus Latvijā jau vairākus gadus plosa raibspārnmuša, kas šobrīd ražu var bojāt līdz 100 % apmērā, ja koki nav pasargāti. Lauksaimniecības universitātes pētnieki aizejošā gada laikā pētījuši alternatīvas augu aizsardzības metodes un līdzekļus, lai nākotnē pasargātu smiltsērkšķus no kaitēkļa.

    Viena no pētījuma autorēm, Augu aizsardzības pētniecības centra speciāliste Edīte Jākobsone stāstīja, ka “līdz šim par drošiem atzītiem līdzekļiem tiek atklātas jaunas problēmas un, protams, Eiropā no tām mēģinām izvairīties”.

    “Taču tas rada jaunu problēmu, ka no reģistra ņemam ārā insekticīdus ātrāk, nekā tiek radīti jauni aizsarglīdzekļi. Līdz ar to sarūk tas darba rīku komplekts, kas mums ir pieejams, lai ierobežotu kaitēkļus.

    Savukārt nelielajam pieejamajam līdzekļu skaitam parādās vēl jauna problēma – rezistence. Līdz ar to mēs šobrīd esam iestrēguši,” atzina Jākobsone.

    Jākobsone skaidroja, ka no 2021. gada audzētāji konkrēto insekticīdu lietot nevarēs. Pētniekiem vēl ir gads, lai tomēr atrastu kādas alternatīvas un lauksaimnieki varētu turpināt audzēt smiltsērkšķus un arī konkurēt ar citu valstu produkciju.

    “Smiltsērkšķi Eiropā nav ļoti izplatīts kultūraugs, un līdz ar to ir maz pētīti. Līdz šim bija pieejams viens līdzeklis – tiakloprīds. Patlaban mēs pētām divus citus līdzekļus – “spinosad” un “acitamfrid”, ko Latvijā vispār vēl nelietojam, un nav arī rezistences. Tos mēs varēsim lietot, ja apstiprināsies, ka tie ir pietiekami droši. Mēs esam izpētījuši, ka vienam no šiem līdzekļiem ir gana laba efektivitāte pret šo kaitēkli, bet par “spinosad” saturošo līdzekli mēs vēl neesam pārliecināti,” par līdz šim izpētīto stāstīja pētniece.

    Smiltsērkšķu audzētāju apvienības pārstāvis Andrejs Brūvelis stāstīja, ka konvencionālajiem audzētājiem pētījums ir gaisma tuneļa galā, ja aizliegtā līdzekļa vietā nāks cits, bet bioloģiskie audzētāji esot izšķiršanās priekšā, vai saimniekošanu turpināt, ja netiek rasta kāda agresīvā kaitēkļa apkarošanas metode.

    Apvienības dati liecina, ka Latvijā smiltsērkšķu platības ir aptuveni 1000 hektāru, taču daudzās no tām īsti neiegūst ražu.

    “Raibspārnmuša pie mums ir ieradusies no Krievijas plašajām ārēm un ir pilnībā pārņēmusi šo reģionu. Sākumā cerējām, ka tā okupēs tikai dienvidu reģionu, bet nu jau tā ir izplatījusies Somijā Ālandu salās un vēl tālāk ziemeļos. Mūsu ražas tā bojā līdz pat 80%, ja neapstrādājam. Bet tas jaunais līdzeklis, ko testē, darbojas pietiekami labi, un mums nav šaubu, ka tas aizvietos līdzšinējo. Bet bažas ir par bioloģisko sektoru, un tur ir nepieciešama visa reģistrācijas procedūra, turklāt, ja ražotājs negribēs, viņš nenāks iekšā ar savu produktu tik nelielā Latvijas tirgū,” klāstīja Brūvelis.

    Latvijas Augu aizsardzības dienesta speciāliste Anitra Lestlande norādīja, ka pētītie alternatīvie produkti nav Latvijā reģistrēti, tas nozīmē, ka dienests varētu izsniegt ārkārtas atļaujas lauksaimniekiem par to lietošanu. Tādēļ patlaban notiek pārrunas ar vienu no ražotājiem par iespēju padarīt insekticīdu pieejamu Latvijā.

    “Šīs divas darbīgās vielas Eiropas Savienībā ir šobrīd uz pārreģistrēšanu un, lai to sekmīgi izdarītu, ir nepieciešami papildu dati, ko pieprasa Pārtikas nekaitīguma iestāde, bet to abas šīs kompānijas uz šo brīdi vēl nevar uzrādīt. Ražotājiem ir dots termiņš – vairāki gadi, kad kompānijām jāveic izmēģinājumi, lai iegūtu datus,” skaidroja Lestlande.

    Savukārt pētniece Edīte Jākobsone vēl papildināja, ka, lai arī tiek meklēti jauni insekticīdi, lauksaimnieki pārlieku ilgi ir paļāvušies uz ķīmiskām metodēm un ka vispārējās dabas aizsardzības tendences pieprasa meklēt pēc iespējas vairāk veidus, kā ierobežot kaitēkļus bez insekticīdiem.

    Minēto pētījumu LLU Augu aizsardzības zinātniskais institūts, iespējams, turpinās, lai pēc nākamās lauksaimniecības sezonas iegūtu stabilākus alternatīvu insekticīdu lietošanas efektivitātes datus. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti