Rīta Panorāma

Intervija ar kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” dibinātāju Egilu Grasmani

Rīta Panorāma

Intervija ar AS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu

Veic bišu monitoringu

Latvijas Lauksaimniecības universitātē jau trešo gadu novēro bites

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības zinātniskais institūts jau trešo gadu veic nopietnus bišu pētījumus. Mērķis ir saprast, cik daudz un kādas bišu sugas sastopamas lauksaimniecības platībās.

Arvien vairāk pasaulē tiek runāts par bišu izmiršanu. Tāpēc ir nepieciešams vērot, kas notiek pie mums Latvijā, un noskaidrot, vai bišu daudzveidība palielinās vai tomēr samazinās.

Jānis Gailis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības zinātniskajā institūtā jau trīs gadus pēta bites un to daudzumu un dažādību.

“Bite – tā nav tikai medus bite, tā, kas nes medu stropos. Mums Latvijā sastopamas tuvu pie 300 dažādas bišu sugas. Un tikai viena ir pieradinātā medus bite. Visas pārējās ir savvaļas bites, kas dzīvo mums apkārt,” skaidroja Gailis.

Kamenes ir viena no daudzām mūsu bišu grupām. Sabiedriskās [saimes] bites, kameņu ģints. Kamenes ir bites pēc būtības.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas bites ir sastopamas lauksaimniecības platībās, sākot ar augļu dārziem, rapšu laukiem un beidzot ar zālājiem.

“Šobrīd ir aktuāls jautājums par to, vai lauksaimniecība nerada kaitējumu  apkārtējai videi, tajā skaitā arī bitēm. Parādās signāli, ka bites izmirst un nebūs, kas apputeksnē kultūraugus. Tamdēļ ir nepieciešams vērot, kas notiek pie mums Latvijā, vai daudzveidība palielinās vai samazinās, kā savvaļas bites uzvedas,” skaidroja Augu aizsardzības zinātniskā institūta direktore Viktorija Zagorska.

Latvijā bišu pētījumi mērķtiecīgi nav kādu laiku veikti. Salīdzinot ar citu kukaiņu grupām, īpaši vabolēm, bišu pētījumi ir mazāk intensīvi īstenoti. Vēsturiski kukaiņu pētniekus vairāk piesaistījuši citi kukaiņi – bites mazāk. Pēdējās divās desmitgadēs īpaši maz.

Pētījuma ietvaros katra noķertā bite tiek rūpīgi izpētīta, nosakot tās sugu. Reizēm to iespējams paveikt, tikai un vienīgi apskatot kukaini mikroskopā.

“Savulaik Latvijā ir sastādīts bišu sugu saraksts. Kad ķērāmies pie saviem pētījumiem, konstatējām, ka ir dažas sugas, ko esam atraduši, bet tās šajā bišu sugu sarakstā nefigurē. Dažas no sugām ir tādas, kas vairāk raksturīgas Viduseiropai vai Eiropas dienvidu daļai. Tātad kārtējie indikatori globālajai sasilšanai. No otras puses, atradām vienu kameni, ko vācieši nosaukuši par taigas kameni, kurai galvenais areāls ir taiga,” stāstīja Gailis.

Bišu monitorings tiks veikts ilgtermiņā, un tikai tad varēs izdarīt pirmos pareizos secinājumus, kas ar mūsu bišu populāciju notiek.

“Vāciešiem vajadzēja aptuveni 25 gadus, lai saprastu, ka iet uz leju lidojošo kukaiņu biomasa  un ka ir jāsāk celt trauksme. Mēs trīs gadus pētām. Nedaudz jāpaciešas,” atzina Gailis.

Bišu pētnieks arī atgādina – paļauties uz to, ka pietiek tikai ar pieradinātajām medus bitēm un ka par savvaļas bišu populāciju nevajag vispār domāt – nedrīkst. Dabā ir nepieciešama daudzveidība. Arī bitēm ir dažādi kaitēkļi un slimības, tāpēc cerēt, ka visu varēs apputeksnēt tikai dažas bišu sugas, ir ļoti kļūdaini.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt