"Mums ir, ar ko lepoties. Katru gadu Zinātņu akadēmija nodefinē vairākus sasniegumus, kas ir piederīgi iepriekšējam gadam, aizejošajam," Latvijas Televīzijai pavēstīja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Jānis Liepiņš.
"Ir dažas lietas, kuras arī ikdienas cilvēks tādā vai citādā veidā varētu ievērot vai nu veikalā, vai nu savā dārzā, un tas būs nācis no Latvijas zinātnes."
Piemēram, jaunais zinātnieks Jānis Ločs strādā pie sintētisko materiālu pētniecības kaulu aizvietošanā, un viņa izgudrojums praksē tiek pielietots Stomatoloģijas institūtā sejas žokļu ķirurģijā.
"Ievietojot šo materiālu organismā, viņš darbojās kā pamatne jeb veido tādu vidi, kurā veidojas kaul,s un pēc noteikti laika - vai nu tas ir pusgads, vai gads - organisms izšķīdina šo materiālu, kas ir ievietots iekšā, un tajā vietā ir izaudzis, izveidojies kauls," skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs.
Savukārt jaunā zinātniece Anda Hūna pēta veidus, kā neļaut ļaundabīgajiem audzējiem pēc ārstēšanās atkal atjaunoties.
Viņa stāsta, ka vidēji liels pētījums ilgst apmēram divus līdz trīs gadus: "Tāpēc paralēli tiek veikti vairāki pētījumi ar cerību, ka kādiem no šiem pētījumiem izdosies nonākt pie rezultāta un rezultātus publicēt. Jo šīs publikācijas pēc tam ir svarīgas, lai tiktu piešķirts finansējums nākamajiem projektiem. Jo zinātnieks nestrādā uz tādu cieto algu, bet tikai uz projektos izmaksātajām algām, tas nozīmē, ka, ja nav izdevies iegūt projektu, tad zinātnieki paliek bez algas."
Taču dzirdēts, ka lielākoties mūsu zinātnieku pētījumu rezultāti tiek pārdoti uz ārzemēm un tā arī plašākā pasaulē neizskan Latvijas vārds. "Ļoti bieži novērota situācija, ka patenti tiek pārdoti uz ārzemēm, jo valsts vienkārši neiedod naudu, piemēram, patenta uzturēšanai. Protams, ka pētnieks ir ieinteresēts cilvēces labā ieviest savu atklājumu praksē," norāda Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniece Anda Hūna.
"Protams, daļa no jūsu pētījuma rezultātiem var piederēt kādai ārvalstu kompānijai, ja tā šo pētījumu ir pasūtījusi. Ja jūs veicat pētījumu par publisko naudu, un liela daļa Latvijas pētījumu tiek veikti par publisko naudu, tad šie pētījumu rezultāti tiek publicēti vai nu latviski, vai nu angliski," piebilst Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Jānis Liepiņš un vienlaikus piebilst:
"Bet tas nenozīmē, ka šie pētījuma rezultāti automātiski pieder kādam ārzemēs."
"Ir daudz uzņēmumi, kuri sadarbojas ar zinātniekiem Latvijā, uzlabo savus produktus un ražo, bet viņi par to nepastāsta. Viens iemesls ir, iespējams, ja viņi to negrib, lai neatklātu to saviem konkurentiem, kurš viņiem ir palīdzējis tos produktus attīstīt, savukārt ir atsevišķi citi, kuri tieši reklamē," norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs. "Var ieiet, piemēram, "Madara Cosmetics" mājaslapā, kur viņi tieši reklamē, ka viņi ar zinātnes palīdzību ir nonākuši pie kaut kādu konkrētu produktu izstrādes. Tā kā tās ir divas dažādas stratēģijas.''
Lai Latvijas sabiedrība vairāk uzzinātu par zinātnieku sasniegumiem, par tiem ir jārunā, tāpēc ne velti tiek rīkota izstāde, kurā aplūkojamas fotogrāfijas ar Latvijas sievietēm zinātnē.
"Es ceru, ka tas maina izpratni par to, ka zinātnieki vai zinātnieces nav cilvēki bez sejas. Daudzos gadījumos tie ir ļoti brīnišķīgi cilvēki, ļoti pievilcīgi cilvēki, kā tas ir mēģināts parādīt "Loreal" gadījumā. Un tiešām tas nav Enšteins tikai ar izspūrušu matu ērkuli, brillītēm un varbūt basām kājām.
Bet zinātne būtībā ir tāda pati nodarbošanās kā jebkurš cits amats," skaidro Jānis Liepiņš.
