""Comet Interceptor" ir Eiropas kosmosa aģentūras misija. Tā salīdzināma ar "Rosetta" misiju, kas devās uz komētu 67P. Šis ir kā nākamais solis izpētē, bet misija izskatās pavisam citādāk. Tā tulkojas kā komētu tvērējs, pārtvērējs. Tās plāns ir nolidot garām tādai komētai, kura nāk pirmo reizi no Epika-Orta mākoņa," skaidroja Slavinskis.
Tiek uzskatīts, ka Epika-Orta mākonī, pateicoties tā lielajam attālumam no Saules, esošie objekti ir saglabājuši to sākotnējo formu kopš Saules sistēmas rašanās.
"Mēs runājam par attālumu, kas ir simtiem un pat tūkstošiem reižu lielāks, nekā Zemes attālums no Saules," atzina Slavinskis.
Atšķirībā no ''Rosetta'' misijas, kurā kosmosa kuģis diezgan ilgi uzturējās sava pētniecības objekta tuvumā, ''Comet Interceptor'' misijā komētai blakus paredzēts atrasties tikai pāris minūtes.
"Ir tikai viena iespēja ''Comet Interceptor'' nolidot garām komētai, kad tā nāk no tik liela attāluma, tāpēc misija ir ļoti fokusēta uz tām dažām ļoti svarīgajām minūtēm, kuru laikā jāveic mērījumi, jāuzņem attēli, jāmēra magnētiskais lauks, elektriskie lauki, putekļu daliņas un dažādu molekulu izmēri," skaidroja Slavniskis.
Tas nozīmē, ka uz kosmosa kuģa un divām to pavadošajām zondēm visiem instrumentiem jāstrādā vienlaicīgi. Paredzēts, ka zondes komētai pietuvosies īpaši tuvu, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus datus, kas ir ļoti riskanti. Inženieri no Latvijas piedalās ''Opic'' instrumenta izstrādē, kas atradīsies uz vienas no zondēm.
"Mēs ''Opic'' instrumentu izstrādājam ar tādu domu, ka vienā brīdī misijas laikā tas periskops tiks iznīcināts, ietrieksies putekļu daļiņa, un tas saplīsīs. Tas zaudējums nebūs liels, bet mums ir jāņem vērā, ka putekļu daļiņas ietekmēs arī pārējo zondi, un mums var pazust arī komunikācijas kādā brīdī. Tas nozīmē, ka mums ir jākompresē dati tā, lai jebkurš pārsūtītais bits dotu ieguldījumu lielajam attēlam," norādīja Slavinskis.
Speciālistiem no Latvijas ir uzticēts svarīgs uzdevums – radīt algoritmu, kas ''Opic'' instrumenta uzņemtos attēlus automātiski izšķirotu pēc to nozīmīguma.
"Idejiski ir tā, ka nepārtraukti tiek uzņemti attēli; šobrīd plānā minimālais attēlu skaits ir seši kadri sekundē, bet lielākā daļa no šiem attāliem nesatur zinātniski vērtīgus datus. Tur ir, vienkāršiem vārdiem sakot, melns fons. Bet kaut kādā konkrētā apgabalā ir redzama komēta, kurai garām notiek šis pārlidojums," skaidroja Štate.
"Mums ir uz ļoti specifiskas mikroshēmas jāīsteno algoritms, kurš spēj noteikt, kurā attēla apgabalā atrodas zinātniski vērtīgie dati, izgriezt šos datus un padot tālāk sistēmai. Šī algoritma izstrāde ir tas, ar ko šobrīd nodarbojas mūsu uzņēmums," viņš precizēja.
Algoritma izstrāde ir īpaši sarežģīta, jo šī ir pirmā kosmosa misija, kuras mērķis ir izpētīt objektu, par kuru nekas nav zināms. Jāpaļaujas ir uz pētnieku zināšanām un 3D modelēšanu.
"Mūsu atbildībā ir prioritizēt zinātniski vērtīgākos datus, lai pēc tam tālāk tos nodotu pētniekiem un zinātniekiem. Tas ir liels izaicinājums, jo nav jau zināms, kā šis objekts izskatīsies, – mēs paļaujamies uz sintezētajiem datiem," atzina Štate.
Vienlaikus viņš norādīja, ka komandas darbs sokas labi un uz gala iznākumu inženieri un pētnieki šobrīd raugās optimistiski.