Farmaceiti ir novērojuši, ka iedzīvotāji Latvijā ir satraukti un papildina ne tikai mājas aptieciņas krājumus ar ikdienišķiem medikamentiem, bet pastiprināti iepērk tieši jodu. Tā kā jods iepriekš nav bijis tik pieprasīts, tad šobrīd tā krājumi esot beigušies. Turklāt, cilvēki interesējoties ne tikai par īpašajām joda profilakses tabletēm, bet pat par joda tinktūru un jodu kā uztura bagātinātāju.
"Mēs cenšamies skaidrot cilvēkiem par to tāpēc, ka informācijas ir ļoti daudz, un kā nu kurš cilvēks iegūst informāciju – uzticamos un neuzticamos avotos, bieži vien nepārbaudot.
Joda profilaksei preparāts jālieto tikai īpašas bīstamības gadījumos, parasti – 30 kilometru apkārtnē ap atomelektrostacijām.
Tad, kad notiek avārijas atomelektrostacijās, gaisā izplatās daudz radioaktīvu vielu, un viena no tām ir radioaktīvais jods. Un tad ir tā: ja mēs lietojam jodu, tad vairogdziedzeris tiek piesātināts ar, tautas valodā runājot, parasto jodu, un radioaktīvajam jodam nav iespēju uzkrāties vairogdziedzerī," skaidroja farmaceite Zane Melberga.
Aptiekā uzsvēra, ka jodu noteikti nedrīkst lietot bez pamatota iemesla, jo tas var radīt nopietnus draudus veselībai.
"Galvenokārt, ko es gribētu tiešām vērst uzmanību, ka viss, kur uzrakstīts "jods", nav tagad pastiprināti jālieto. Tas tāds tiešām aicinājums no visiem Latvijas farmaceitiem – nedarīt pāri sev! Ja cilvēks nopirks, uz savu galvu izdomās kādu lietošanas shēmu, veidu, kā viņš šos preparātus lietos, tas ir ļoti bīstami mūsu veselībai. Diezgan bīstamas sekas var būt," norādīja Melberga.
Taču, kamēr no aptieku plauktiem pazūd jods, Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki izstrādā līdzekli pret radiāciju. Pētījums galvenokārt sākts saistībā ar to, ka Latvijai vajadzētu būt rezervēm ar pretlīdzekļiem pret radioaktīvo piesārņojumu. Salīdzinot ar citām valstīm, mums tādi nav pieejami. Pētījums aizsācies pirms vairāk nekā trim gadiem.
"Mēs sākām strādāt pie tādas Latvijas lokālas problēmas, kas ir problēma arī starptautiski – tie ir šie radioaktīvie atkritumi. Un radioaktīvo atkritumu problēma arī savā ziņā skar Latviju, kur ir Salaspils kodolreaktora ūdeņi, kas var saturēt dažādus radionuklīdus. Ir nepieciešams arī risināt tālāk šo problēmu saistībā ar potenciālo radionuklīdu saistīšanu tādā gadījumā, ja ir šie kodolincidenti, kodolavārijas, tajā skaitā arī kodolavārijas, kas var būt pārrobežu," pastāstīja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docents un Ķīmiskās fizikas institūta eksperts Ingars Reinholds.
Patlaban tiek strādāts pie jauna tipa antidota izstrādes plašāka mēroga radionuklīdiem, kā cēzijs, stroncijs, rubīdijs un kobalts.
LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece, Ķīmijas un radiācijas speciāliste Gunta Ķizāne skaidroja: "Kodolnegadījumā kodolreaktoros un daudzās citās vietās kā degviela, kā viens no pamatelementiem ir urāns-235. Tātad liels, nopietns, smags elements. Ja šis elements šķeļas uz pusēm, kas notiek kodoldarbības rezultātā, tad rodas šķembas, daļas. Un tās galvenās kaitīgās šķembas, kas arī tagad ir černobiliešu organismos vēl, ir stroncijs-90, kas ir analogs kalcijam, un otra viela, kas rodas, ir cēzijs-137, kas ir analogs nātrijam un kālijam, kas ir mūsu fizioloģiskajos procesos iesaistīti."
Svarīgs uzdevums ir šīs bīstamās vielas no cilvēka organisma izvadīt.
"Mūsu piedāvājums ir izstrādāt šo antidotu tādu, kas neizšķīst kuņģī, bet kas nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
Un attiecīgi divpadsmitpirkstu zarnā šis cēzijs, stroncijs un citi radionuklīdi tiek saķerti un tādējādi tiek izvadīti no organisma.
Radioaktīva mākoņa gadījumā, kas satur radionuklīdus, uzņemot šādu pretindi, organisms var tikt aizsargāts," norādīja Reinholds.
Tāpat kā joda terapija, arī jaunais līdzeklis būs jālieto tikai un vienīgi tad, kad tas ir īpaši izsludināts un nekā citādāk. Antidota jeb pretlīdzekļa prototips – kapsula – ir izstrādāta, un, kā informēja Reinholds, kapsulas nelielos daudzumos ir sagatavotas un paredzētas tālākai izpētei.
