Panorāma

Patur apcietinājumā "Rīgas satiksmes" lietā iesaistītos

Panorāma

Ārsti nav gatavi veselības apdrošināšanas sistēmai

Latvijas fiziķi radījuši tumsā spīdošu pārklājumu

Latvijas fiziķi radījuši tumsā spīdošu metāla pārklājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Tuvojoties gada nogalei, Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus zinātnē, ar ko šogad varam lepoties. Visaugstāk novērtētie pētījumi veikti dažādās jomās – medicīnā, ķīmijā, literatūrā un citās. Viena inovācija īpaši izcelta fizikas nozarē – tur pētnieki pēc jaunas metodes izstrādājuši metāla pārklājumu, kas tumsā spīd. 

Fizikas laboratorijas vadītājs Krišjānis Šmits un pētnieki Krišjānis Auziņš un Aleksejs Zolotarjovs, un vairāki citi cilvēki divu gadu garumā kopīgi izstrādājuši inovāciju – pārklājumu uz metāla, kas tumsā spīd.

“Tas materiāls ir ilgi spīdošais – fosforiscentais materiāls, respektīvi, tāds materiāls, kurš saņem gaismu un enerģiju, un, kad ir tumsa, atdod to gaismu un enerģiju,” skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu radiācijas fizikas laboratorijas vadītājs Krišjānis Šmits.

Tumsā spīdošie materiāli jau ir zināmi krāsu un aerosolu veidā. Parasti šādas vielas sintezē augstā temperatūrā krāsnīs un gāzu atmosfērās, kas ir kaitīgi videi.

Šajā gadījumā inovācija ir tajā, ka vielu sintezē, izmantojot jaunu, videi draudzīgu metodi, ko mūsu pētnieki attīsta pirmie pasaulē.

“Šeit mēs šo procesu darām bez gāzēm, šķidrumā un ar daudz mazāku enerģijas patēriņu. Un tādā veidā iegūstam līdzīgu materiālu un uzreiz uz metāla,” rāda Šmits.

Cietvielu radiācijas fizikas laboratorijas inženieris Krišjānis Auziņš stāsta: “Mums ir reaktors, kur iekšā ir elektrolīta šķīdums ar konkrētām vielām. Ir divi elektrodi – viens ir platīna, kurš ir negatīvais. Šis ir alumīnijs, kur mēs veidojam šo pārklājumu, tas ir pozitīvais. Mēs pieliekam salīdzinoši augstu spriegumu. Rezultātā rodas izlādes, sākumā izraisa oksīdu pārklājumus, pēc tam, kad tas ir pietiekami biezs, ir liela pretestība un notiek caursites caur šo slāni, ko mēs arī novērojam tur, kad ir šīs gaišās izlādes.”

Šķīdumam pievienotās vielas iestrādājas uz alumīnija un tad tumsā spīd. Par sasniegto pētnieki ir gandarīti.

“Šie pirmie rezultāti ir ļoti patīkami, iepriecinoši!” atzīst Šmits.

“Tā kā esmu students un atnācu šeit sava bakalaura darba laikā, šis man bija kaut kas ļoti jauns. Manuprāt, ļoti iespaidīgi.. Es pirms tam nemaz nevarēju iedomāties, ka kaut kas tāds ir iespējams – ka ir pārklājums, kur mēs varam iegūt ilgspīdošu materiālu, kuru mēs apgaismojam, pēc tam viņš pats spīd!” saka Auziņš.

Kaut arī vēl daudz darba pie tālākas izstrādes, pētnieki norāda, ka viņu izgudrojums reāli dzīvē būtu lietojams, piemēram, avārijas uzrakstu, ceļa zīmju izgatavošanā, reklāmu stendiem un, iespējams, arī pulksteņiem.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti