LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija ir vienīgā, kas Latvijā interesējas par šādām lietām. Tādēļ arī pirmajiem izdevās apstiprināt magnetotaktisko baktēriju esamību Latvijas dabā. Citur pasaulē par to eksistenci zināms jau kopš 1970. gadiem.
"Tā lielākā māka ir izdabūt ārā tās baktērijas. Esmu pārliecināts, ka Dabas mājā biologi daudzas reizes ir paņēmuši paraugus ar magnetotaktiskām baktērijām, bet izdabūt ārā un saprast, ka tās ir magnetotaktiskās baktērijas - tā ir tā māka. Un man bija liels prieks, ka viņām tas izdevās," stāsta LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents Guntars Kitenbergs.
LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes maģistratūras studente Paula Biseniece un doktorante Māra Šmite vasarā ņēma paraugus no dažādām ūdenstilpēm. Un
liels bija pētnieču pārsteigums, ka burkā ar Lielupes ūdeni, izmantojot speciālas metodes, bija arī magnetotaktiskā baktērija.
Šīs baktērijas īpašas ar to, ka tām iekšā ir magnētisku lodīšu ķēdīte, ko baktērija izmanto kā kompasa adatiņu. Baktērija spēj sajust Zemes magnētiskā lauka līnijas, kas palīdz peldēt. Ja pieliek magnētu, baktērija virzās uz tā pusi.
"Mums ir mikroskops, kurā ir divi pāri spoļu, ar kuru palīdzību mēs varam pielikt ārējo magnētisko lauku, un tā varējām atšķirt magnētiskās baktērijas no visiem pārējiem mošķiem, kas mums tur peldēja. Magnētiskās baktērijas paklausa magnētiskajam laukam," skaidro Paula Biseniece. "Uzlikām mainīgu magnētisko lauku, un baktērijas mainīja attiecīgi kustības virzienu. Sāka riņķot. Tā mēs sapratām, ka tā ir magnētiskā baktērija."
Tas nozīmē, ka baktērijai var likt kustēties vēlamajā virzienā un no ārpuses kontrolēt tās virzību.
Laboratorijā magnētiskās baktērijas pētītas un audzētas arī iepriekš, taču tie vienmēr bijuši no ārzemju laboratorijām atvesti paraugi. Bet ar laiku eksperimentos varēs izmantot arī vietējo baktēriju.
"Katrai baktērijai ir sava recepte, kā to audzēt, kādām barības vielām jābūt, ko viņa ēd, ko elpo. Mēs īsti nezinām, kas patīk Latvijas baktērijai, tādēļ pagaidām mēs to turam parauga burkā," norāda Māra Šmite.
Kā norāda zinātnieki, šādas mikroskopiskas lietas var atklāt, jo pētījumi aizvien vairāk notiek starpnozarēs. Kā šī – starp fiziku un bioloģiju un medicīnā.
