Covid-19 izraisītā krīze ir arī milzīgs izaicinājums tiem, kas atbildīgi par dažādu datorsistēmu darbību. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) kopā ar partneriem no Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes, Liepājas Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģijas akadēmiju tiek pētīts, kā šādos apstākļos nodrošināt noturīgu un drošu servisu.
“Lai varētu veikt savus darba pienākumus, mācīties, nokļūt pie ārsta, mums ir vajadzīgs interneta pieslēgums un mums ir vajadzīgas iespējas sazināties ar cilvēkiem. Mēs pētām, kā panākt, lai šādi servisi būtu droši un noturīgi, lai tie būtu pieejami arī tad, ja notiek kaut kāda ļoti strauja apstākļu maiņa, un lai būtu pārliecība, ka informācija, ko mēs pārsūtām datortīklos, ar ko apmaināmies dažādās komunikācijas iekārtās, nekur nepazudīs un nenonāks pie neautorizētiem lietotājiem,” pastāstīja RTU Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs Jānis Grabis.
Pirms pandēmijas daudzi strādāja birojos, un tas bija salīdzinoši noslēgts tīkls, kam plaši nevarēja piekļūt no ārpuses. Taču tagad, strādājot attālināti, viss ir mainījies.
Lietotājiem ir jābūt drošiem, ka piemēram, mācību laikā tīkls “neuzskārsies”, un jābūt pārliecinātiem, ka hakeri, piemēram, nenozags slepenu informāciju. Līdz šim pasaulē esošās dažādas tehnoloģijas, tajā skaitā ugunsmūri un antivīrusi vairāk bija piemēroti tieši slēgtām vidēm, kas pandēmijas laikā daudz kur ir zudušas.
“Tās balstās uz to, ka pasaulē tiek uzturētas dažādas datubāzes ar informāciju, ka incidenti ir identificēti, un tad pārbauda, vai tāds uzbrukums ir zināms vai ne. Mēs cenšamies izstrādāt tehnoloģijas, kas ļauj ātrāk, apsteidzoši identificēt, ka aktivitāte, kas notiek datortīklā, ir potenciāli ļaundabīga, lai varētu brīdināt lietotājus, ka jūsu datoram, iespējams, uzbrūk.
Mūsu mērķis ir izstrādāt dažādus ieteikumus un paņēmienus, kā paredzēt, ka šāda situācija var izveidoties, un ko darīt šajā situācijā,” skaidroja Grabis.
Tas būtiski atvieglos sistēmu administratoru darbu. Latvijas pētnieku apkoptās zināšanas jau līdz gada beigām būs viņiem publiski pieejamas.
“Gala rezultāts ir tāds, ka, pētot, kā panākt servisu noturību un drošību, mēs apkopojam zināšanas un [informējam], kādus paņēmienus esam izmantojuši, lai drošības apdraudējumus novērstu. Tas tiek apkopots tā sauktajā šablonu repozitorijā.
Tā ir strukturēta zināšanu bāze, kurā tiek uzkrāta informācija par to, kā varētu cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem,” pastāstīja Grabis.
