Latvijai «iedalīto» zvaigzni rosina saukt par Liesmu, planētu – par Staburagu

Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) rīkotajā balsojumā par piemērotāko vārdu Latvijai "iedalītajai" zvaigznei un ap to riņķojošajai planētai atzīti vārdi Liesma un Staburags, informēja biedrībā.

Starptautiskā astronomijas savienība savā 100. gadadienā katrai dalībvalstij dod iespēju izvēlēties vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Latvijai šīs vasaras laikā būs jāizlemj, kā saukt zvaigzni HD 118203 un ap to riņķojošo planētu. 

Šovasar Latvijas Universitātes (LU) portālā divu mēnešu garumā pieņemti vārdu ierosinājumi Latvijas zvaigznei HD 118203 un ap to riņķojošajai planētai, bet no 6. septembra līdz 7. oktobrim ikviens varēja balsot par vārdu došanas komisijas 10 atlasītiem vārdu komplektiem.

Visvairāk balsu saņēma priekšlikums dot zvaigznei vārdu Liesma, bet citplanētai – Staburags. Otrajā vietā ierindojās priekšlikums dot zvaigznei vārdu Austra, bet citplanētai – Laima, bet trešajā – attiecīgi Laima un Māra. Kopumā balsošanas laikā tika saņemtas 2040 balsis.

Kā norāda  LAB, saskaņā ar oriģinālo vārdu komplekta "Liesma un Staburags" pieteikumu šie vārdi ir doti par godu latviešu skolotāja un dzejnieka Frīdriha Mālberģa (1824-1907) poēmai "Staburags un Liesma". 

Saskaņā ar Starptautiskās Astronomijas savienības noteikumiem, ne vēlāk kā līdz novembra sākumam valstīm ir jāinformē organizācija par valstī izdarītajām izvēlēm – par trijiem visvairāk balsis ieguvušiem komplektiem.

Zvaigznei un citplanētai jābūt nosauktai atbilstoši visvairāk balsis ieguvušajam komplektam, tomēr Starptautiskās Astronomijas savienības iebildumu rezultātā, piemēram, ja tiek secināts, ka vārdi sakrīt ar citu valstu piedāvājumu, var apstiprināt nākamo priekšlikumu atbilstoši iegūto balsu skaita

Starptautiskā Astronomijas savienība oficiālu apstiprinājumu par vārdu oficiālo statusu plāno sniegt 2019. gada decembra beigās.

LAB atzīmē, ka zvaigzne HD 118203 ir novērojama Latvijā cauru gadu viegli atpazīstamajos Lielajos Greizajos Ratos, kas ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Planētu pie zvaigznes HD 118203 2006. gadā atklāja astronomu grupa Ronaldu da Silvas (Ronaldo da Silva) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija).

Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne HD 118203 pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta ir tā saucamais karstais Jupiters – tā ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru un atrodas tuvu pie zvaigznes, skaidroja biedrībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti